Cik bieži ēdieni izraisa alerģiskas reakcijas, nav skaidri zināms, taču, kā rāda pētījumi, tikai nelielā daļā gadījumu bērniem, kuriem, vecākuprāt, ir pārtikas alerģija, tāda patiešām ir.

Īsta pārtikas alerģija ir saistīta ar imūnsistēmu, un to var noteikt ar ādas imūntesta vai asinsanalīžu palīdzību. Alerģijas parasti rodas zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā, un lielākā daļa no tām skolas vecumā pazūd. Tomēr alerģijas pret, piemēram, riekstiem vai jūras veltēm var neizzust visu mūžu.

Izplatīta ir arī paaugstināta jutība pret dažādām dabiskām vai ķīmiskām ēdienu sastāvdaļām, turklāt tā var rasties jebkurā vecumā. Paaugstināta jutība pret ēdienu ir ne mazāk nozīmīga kā alerģija, bet to ir grūtāk diagnosticēt, jo tai nav nekāda sakara ar imūnsistēmu un nav uzticamu un drošu diagnosticēšanas testu. Lai konstatētu jutību izraisošo pārtikas produktu, jāpārtrauc uzturā lietot produktus, kas varētu šo paaugstināto jutību izraisīt, un, ja simptomi izzūd, ārstam vai dietologam, kas specializējies šajā jomā, pakāpeniski pacienta ēdienam atkal jāpievieno iepriekš no ēdienkartes izslēgtos produktus vai kapsulas ar šo produktu sastāvdaļām. Šīs diagnozes noteikšanas laikā ir svarīgi lietot uzturvielām bagātu pārtiku.

Ārsti vēl pilnībā nav izpratuši, kādēļ tik daudziem cilvēkiem dažādi ēdieni izraisa nevēlamas reakcijas, taču ir zināms, ka iedzimtība ir viens no svarīgākajiem aspektiem.

Ja abiem vecākiem ir kāda alerģija, tāda noteikti būs arī bērniem, lai arī simptomi un alerģijas citi. Nav šaubu, ka barošana ar krūti un laikus uzsākta bērna piebarošana samazina alerģijas risku.

Alerģijas attīstās pakāpeniski. Kad imūnsistēma pirmoreiz saskaras ar alergēnu (vai antigēnu) - vielu, ko tā kļūdas pēc uzskata par kaitīgu un nevēlamu iebrucēju, - tā liek konkrētām šūnām pret to ražot antivielu jeb imūnglobulīnu. Šim procesam vēl nav tiešas saistības ar alerģisku reakciju. Tomēr arī turpmākajās reizēs imūnsistēma reaģēs uz alergēnu, un atkal tiks saražota antivielas nepārtrauktā savstarpējā cīņa var izraisīt alerģiju.

Alerģija pret zemesriekstiem ir viena no bīstamākajām pārtikas alerģijām, gan tādēļ, ka zemesriekstu izstrādājumi ir plaši sastopami apstrādātos pārtikas produktos, gan tādēļ, ka retos gadījumos pat neliels daudzums zemesriekstu olbaltumvielu var izraisīt nāvējošu anafilaktisko šoku. Pētnieki uzskata, ka zemesriekstu izraisīta alerģija nav jāuztver kā nāves spriedums. Ar ains analīžu palīdzību ir iespējams izmērīt zemesriekstu radītās antivielas daudzumu un tādējādi noteikt, vai bērni augot nav pārvarējuši alerģijas risku. Viņiem var veikt pārbaudes speciālistu uzraudzībā ar nelielu zemesriekstu olbaltumvielu daudzumu, lai noskaidrotu, vai viņi joprojām ir alerģiski. Bērniem, kam ir alerģija pret zemesriekstiem, atkārtotas pārbaudes vajadzētu veikt ik pēc dažiem gadiem.

Paaugstināta jutība pret ēdienu var rasties jebkurā vecumā un ir saistīta ar uzņemtās vielas kvantitāti. Viens no faktoriem, kas padara diagnozes noteikšanu sevišķi sarežģītu, ir tas, ka dažas dabiskas vielas vai ēdienam pievienotas ķimikālijas var uzkrāties ķermenī, bet reakcija, būs vērojama tikai tad, kad tiks pārsniegts šīs vielas pieļaujamais līmenis. Piemēram, bieži kā galvassāpju un izsitumu vaininieku min šokolādi vai sarkanvīnu, tomēr šādi simptomi var parādīties arī tad, ja amīni, kas ir šokolādes un sarkanvīna sastāvā, summējas ar radniecīgiem amīniem no tādiem ēdieniem kā, piemēram, avokado, siers, šķiņķis, banāni, tomāti, apelsīni, sēnes un citi ēdieni, kas ēsti dienas laikā.

IZPLATĪTĀKIE PĀRTIKAS ALERGĒNI

Gandrīz katrs pārtikas produkts var izraisīt alerģisku reakciju. Šajā sarakstā ir astoņi ēdieni, kas ir atbildīgi par 90 procentiem alerģisku reakciju.

PIENS UN PIENA PRODUKTI

• Piena produkti, piemēram, piens, siers, jogurts, saldējums, krējums un krēma zupas.
• Dažādi cepti miltu izstrādājumi, deserti, dzērieni un konditorejas izstrādājumi, kam pievienots piena olbaltums kazeīns vaii piena sausna.
  
• Apmēram 15% zīdaiņu novēro izmainītas reakcijas pret govs pienu, taču govs piena alerģiju sastop tikai 1-7,5% zīdaiņu. Novērots, ka govs piena alerģija izzūd līdz trīs gadu vecumam un >90% līdz sešu gadu vecumam.
  

OLĀS (ĪPAŠI - OLAS BALTUMS)

• Kūkas, uzpūteņi, saldējums, šerberti un citi deserti; majonēze, salātu mērces, franču tostermaize, vafeles un pankūkas.
• Desertu garnējumi, daži olu aizstājēji, lecitīns, kas iegūts no olām.
• Alerģija pret olu sastopama apmēram 1,6% bērniem līdz 2 gadu vecumam. Apmēram 20% gadījumu alerģiskas reakcijas pret olu izzūd pirmajos 12 mēnešos, pusei pacientu līdz trīs gadu vecumam, bet divām trešdaļām pacientu - līdz piecu gadu vecumam.
  
  

SOJA UN SOJAS PRODUKTI

• Soja, sojas pupiņas, tofu, strukturētas augu izcelsmes olbaltumvielas, miso, sojas mērce, tamari mērce, tempē, dabīgās un mākslīgās piedevas, maize un sausās brokastis bez glutēna.
• Populāra apstrādātu produktu sastāvdaļa. Arī hidrolizētas augu olbaltumvielas, no sojas iegūts lecitīns.
• Apmēram 0,4% zīdaiņu novēro alerģiju pret soju. Līdz četru gadu vecumam alerģija pret soju izzūd 25% gadījumu, pusei pacientu - līdz septiņu gadu vecumam.
  

KVIEŠI UN KVIEŠU PRODUKTI

• Sausās brokastis, maize vai maizes izstrādājumi, ātri pagatavojamās šķīstošās "pulverīšu" zupas, kūkas, makaronu ēdieni, mērces, klimpas un miltus saturoši ēdieni, arī tumšais un gaišais alus.
• Dažu veidu cīsiņi, saldēti deserti, surimi un gaļas aizstājēji. Produkti, kam pievienota kviešu ciete.
   

ZEMESRIEKSTI

• Zemesrieksti un zemesriekstu eļļa, zemesriekstu sviests, zemesriekstu milti, cepti produkti un musli batoniņi ar riekstiem, dabīgās piedevas. Būtu prātīgi izvairīties no jebkāda veida riekstiem.
• Daži saldumu veidi, afrikāņu, ķīniešu, meksikāņu, taizemiešu un vjetnamiešu ēdieni.
• Pētījumi, kas veikti ASV un Apvienotajā Karalistē, norāda uz to, ka pēdējo piecu gadu laikā šīs alerģijas sastopamība ir dubultojusies. Tā skar apmēram 1-2% zīdaiņu un bērnu līdz trīs gadu vecumam. Tikai apmēram 20% bērnu alerģija pret zemesriekstiem izzūd.
  

IZPLATĪTĀKIE SIMPTOMI

Pārtikas alerģiju izplatītākie simptomi ir nelabums, vemšana, caureja, ādas izsitumi vai nātrene, niezēšana, elpas trūkums (arī astmas lēkmes), smagākos gadījumos - visa ķermeņa ādas un gļotādas uztūkums.

Pietūkums mutē vai rīklē ir reta parādība, bet tā var būt nāvējoša, jo tādējādi var tikt aizsprostoti elpošanas ceļi gaisa nokļūšanai plaušās. Vissmagākajos gadījumos var rasties anafilaktiskais šoks, kas ir dzīvībai bīstami elpošanas un asinsrites sistēmas akūti traucējumi.

Alergēni parasti izraisa vienus un tos pašus simptomus, bet pastāv daudzi faktori, kas ietekmē šo simptomu intensitāti, piemēram, tas, cik daudz alerģiju izraisošā ēdiena apēsts un kā tas ir pagatavots; dažiem cilvēkiem alerģija var likt par sevi manīt jau minūtes laikā.

Paaugstinātas jutības pret ēdienu gadījumā simptomi mēdz būt dažādi, bet lielākoties tie izpaužas ekzēmas, vēdera krampju vai sinusa problēmu veidā. Var būt arī slikta pašsajūta vai garastāvokļa krasas izmaiņas, tomēr šādi simptomi novērojami arī daudzu citu slimību gadījumā.

ALERGĒNU NOTEIKŠANA

Daži alergēni ir viegli identificējami, jo simptomi parādās uzreiz pēc konkrētā ēdiena apēšanas. Maziem bērniem alerģiju visbiežāk izraisa olas, piens, zemesrieksti, kvieši un soja (apmēram 85 procenti bērnu zaudē paaugstināto jutību pret šiem produktiem pirmajos 3 līdz 5 dzīves gados), bet vecākiem bērniem un pieaugušajiem stipras alerģiskas reakcijas visbiežāk izraisa rieksti, zemesrieksti un jūras veltes. Ēdiena termiskā apstrāde bieži var samazināt alerģijas risku, jo karstums degradē alerģiju izraisošas olbaltumvielas. Tomēr tā nenotiek vienmēr; piemēram, grauzdējot zemesriekstus, to alergēna īpašība var pat pastiprināties.

Alergēnus ne vienmēr var tik vienkārši noteikt. Iespējams, jāveido dienasgrāmata, kurā pierakstīt ēdienreižu laiki un maltītes saturs, kā arī sekojošo simptomu parādīšanās un norises apraksts. Tādējādi pēc nedēļas vai divām varētu rasties aptuvens priekšstats par alerģiju izraisošajiem produktiem. Tad vismaz uz nedēļu jāpārtrauc lietot uzturā šo iespējamo alerģisko reakciju izraisošo produktu, pēc nedēļas tas atkal jāpagaršo. Ja simptomi parādās no jauna, pastāv iespēja, ka ir atrasts vainīgais pārtikas produkts. Sarežģītākos gadījumos vajadzētu veikt alerģijas pārbaudes.

Var veikt vienu vai vairākas no šīm pārbaudēm: ādas imūntests - izplatītākā pārbaude. To veicot, uz ādas tiek novietoti ēdiena paraugi. Tad ādu skrāpē vai berž, ļaujot ēdienam reaģēt ar kairināto ādu. Ja parādās nātrene vai niezošs pietūkums, tas parasti liecina par alerģisku reakciju.

RAST (Radioallergosorbent test) asins pārbaude - neliels daudzums pacienta asiņu tiek sajaukts ar ēdiena paraugiem, tad tiek veikta antivielas reakcijas analīze. RAST pārbaude var būt piemērotāka īpaši jutīgiem cilvēkiem, kam ādas imūntests var radīt pārāk spēcīgu reakciju.

KĀ SADZĪVOT AR PĀRTIKAS ALERĢIJU UN PAAUGSTINĀTU JUTĪBU PRET PĀRTIKU

Kad alerģiju izraisošais produkts vai ēdiena sastāvdaļa ir noteikta, problēmas risinājums parasti ir pārtraukt šo produktu lietot uzturā, tomēr tas var būt sarežģītāk, nekā šķiet. Daži izplatītākie alergēni ir apstrādātu produktu sastāvdaļas. Būtu arī neiespējami uzminēt dabiskā pārtikā nereti sastopamo, alerģisku reakciju izraisošo ķīmikāliju avotus. Pēc palīdzības šajā jautājumā var vērsties pie dietologiem, kam ir pieejami attiecīgi vielu saraksti, kas balstīti uz izsmeļošu analīzi un pārtikas produktu dalījumu kategorijās, kuras tos iedala pēc konkrētas alerģiskas reakcijas izraisīšanai nepieciešamā vielas daudzuma, attiecīgi - maza, vidēja vai liela. Dažos gadījumos paaugstināta jūtība pret reakciju izraisošajām vielām; to var darīt, pakāpeniski palielinot šīs vielas daudzumu uzturā.

ALERĢIJAS UN ĢENĒTISKI MODIFICĒTA PĀRTIKA

Ģenētiskā modifikācija ietver jaunu olbaltumvielu veidu ieviešanu pārtikā, kas rada jautājumu par iespējamu palielinātu alerģiju risku. Pētnieki ir apsvēruši iespēju ievadīt arktiskās plekstes gēnus tomātā, lai tomāti, temperatūrai pazeminoties zem nulles, nesasaltu. Tādējādi varētu rasties situācija, ka kādam, kam ir alerģija pret zivīm, var būt alerģiska reakcija arī pret šādi ģenētiski modificētiem tomātiem. Tomāti šādā veidā vēl nav tikuši modificēti, un tas netiks darīts, kamēr netiks atrisināts pārmantoto alergēnu jautājums. Jauni olbaltumvielu veidi var rasties arī tradicionālā šķirņu krustošanas ceļā, kam alergēnu pārbaudes nav jāveic.