Aktīvās vielas izrakstīšana receptēs radījusi būtisku papildu slodzi farmaceitiem

Kopš 1. aprīļa, kad kompensējamo zāļu receptēs ārstiem ir jāizraksta aktīvā viela, nevis zāļu nosaukums, farmaceitu darba apjoms ir būtiski palielinājies, jo atklājušās sistēmas ieviešanas nepilnības. Jaunās kārtības ieviešanai sakrītot ar COVID-19 izraisīto ārkārtas stāvokli, kopumā vērtīgais jauninājums bijis grūtāk ieviešams ārstiem un farmaceitiem, kā arī nepietiekami izskaidrots iedzīvotājiem.

"Mēs pilnībā atbalstām pieeju, ka pacientu līdzekļu taupīšanas nolūkos kompensējamo zāļu receptēs ir norādāma aktīvā viela, lai pacients varētu saņemt lētāko līdzvērtīgas iedarbības medikamentu, taču pirmā mēneša laikā redzam, ka sistēma ieviesta, tai pienācīgi nesagatavojoties valsts līmenī. Farmaceitiem aptiekā, kas ir pēdējais posms pacienta ceļā uz zālēm, šo nepilnību dēļ jāiznes neproporcionāli liels slogs," stāsta Latvijas Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Galvenās problēmas efektīvai lētāko zāļu izsniegšanai rada trīs lietas: ārstu kļūdas, izrakstot pacientiem receptes, pacientu nezināšana un vienotas informatīvas sistēmas neesamība valsts pusē, kur farmaceits vienkopus varētu redzēt, kādas zāles pacientam ir izsniedzamas un kur tās pieejamas.

"Ārstiem, izrakstot receptes e-veselības sistēmā, ir liela iespēja kļūdīties vairākkārt, jo tas ir manuāls darbs. Kļūdas ir gan nosaukumos, gan izrakstīto zāļu skaitā, devās un tamlīdzīgi – farmaceitam ar to jātiek galā. Darbu atvieglotu ārstu mobilo telefonu pieejamība farmaceitiem, lai kļūmes varētu operatīvi novērst, taču šāda informācija aptiekām ne vienmēr ir pieejama," skaidro eksperte.

Viena no galvenajām problēmām, kas aptiekā izraisa konfliktsituācijas, ir tas, ka daudzi iedzīvotāji nezina par jauno situāciju. Pacientam visa informācija par recepti un jauno zāļu izrakstīšanas kārtību vispirms būtu jāsaņem ārsta kabinetā, lai, atnākot uz aptieku, viņš jau zinātu, ka, iespējams, saņems citas zāles ierasto vietā, bet tās būs tikpat efektīvas. Turklāt ārkārtas stāvokļa laikā daudzas receptes tiek izrakstītas pa telefonu, kad ārsta konsultācija pacientam vispār netiek sniegta.

"Par šīm nepilnībām esam snieguši detalizētas ziņas Veselības ministrijai un ceram, ka ministrija turpinās risināt ārstu informēšanas un izglītošanas jautājumu. Tāpat atkārtoti aicinām cilvēkus visus jautājumus par recepti un zālēm vispirms izrunāt ar savu ārstu," norāda eksperte.

Taču vislielāko papildu darba slodzi un laika patēriņu rada tas, ka informācija par lētākajām un otrajām lētākajām zālēm un par zāļu pieejamību Latvijā farmaceitiem ir jāmeklē vismaz trīs dažādās valsts iestāžu mājaslapās, sarakstos un datu bāzēs. Farmaceitam, kurš apkalpo klientu, tas prasa daudz papildu laika un darba – ja kādas lētākās zāles uzreiz nav pieejamas aptiekā (un nevienai aptiekai nav tik milzīgas noliktavas telpas, lai varētu nodrošināt pilnīgi visu medikamentu krājumus), informācija ir jāmeklē Nacionālā veselības dienesta un Zāļu valsts aģentūras mājaslapās, e-veselībā un vēl citāstabulās.

"Uzskatām, ka jaunā sistēma ieviesta bez pienācīgas valstiskas sagatavošanās. Ja aptiekām tiek teikts, ka likums par aktīvās vielas izrakstīšanu ir spēkā kopš pērnā gada un bija laiks sagatavoties, tad to pašu mēs varam teikt par valsti – tai bija laiks sagatavoties un izveidot vienotu, ērti lietojamu datu bāzi, kurā ārsti un farmaceiti varētu vienkopus un tiešsaistē atrast visu nepieciešamo informāciju par lētākajiem medikamentiem un to pieejamību konkrētā brīdī," norāda K. Jučkoviča.

Izmaiņas kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtībā no 1. aprīļa:

• Ārsts kompensējamajā receptē norāda nevis zāļu nosaukumu, bet gan aktīvo vielu.
• Aptiekā farmaceits drīkst par šo recepti izsniegt tikai lētākās valsts kompensējamās zāles, kas var būt cita nosaukuma zāles, nekā cilvēks līdz šim ir lietojis.
• Iepriekš spēkā esošā kārtība, ka pircējs var iegādāties jebkuras sev vēlamās zālēs ar konkrēto aktīvo vielu, piemaksājot starpību starp kompensācijas summu un izvēlēto zāļu cenu, ir atcelta.
• Ja ārsts ir izrakstījis aktīvo vielu, bet iedzīvotājs vēlas iegādāties konkrētas zāles, kas nav lētākās, zāles ir jāiegādājas par pilnu cenu.
• Ārsts drīkst izrakstīt pacientam konkrētas zāles, ja tam ir medicīnisks pamatojums, piemēram, blaknes no citām zālēm. Taču tas pacientam ir jāizrunā ar ārstu un skaidri jāvienojas, kas tiek rakstīts receptē.
• Farmaceits aptiekā tikai izpilda receptē ierakstīto, bet neko tajā nedrīkst mainīt, šāda atļauja ir tikai ārstam.