1. novembrī no pulksten 8.30 līdz 10.30 pie Saeimas notiks akcija “Izmanto savu SirdsSpēju!”. Tās laikā deputāti pirms 14. Saeimas pirmās sēdes ir aicināti noteikt būtiskus sirds veselības rādītājus – arteriālo asinsspiedienu un pulsu, simboliski pārbaudot gatavību no sirds strādāt valsts labā.   

Akcijas mērķis ir pievērst Saeimas deputātu uzmanību kardioloģisko slimību satraucošajai izplatībai un to izraisītajai mirstībai, nepieciešamībai uzlabot sirds un asinsvadu slimību profilaksi, pacientu savlaicīgu diagnosticēšanu un ārstēšanu, veicinot  medikamentu pieejamību, kā arī atvēlot tam lielāku finansējumu.

Akcija notiks īpaši aprīkotā "SirdsSpējas" teltī netālu no Saeimas, Neatkarības laukumā jeb skvērā iepretim izstāžu zālei “Arsenāls”. Asinsspiediena un pulsa mērījumus veiks studenti – topošās ārstniecības personas. Katrs deputāts pēc pārbaudes saņems “izziņu” ar saviem sirds veselības rezultātiem, kā arī praktiskus ieteikumus sirds un asinsvadu veselības saglabāšanai ikdienā.

“Lai jaunie Saeimas deputāti varētu enerģiski, ar degsmi pildīt pienākumus, sirdsspējai ir ļoti būtiska nozīme. Ir jābūt ne tikai labam asinsspiedienam, pulsam un citiem rādītājiem, bet jāspēj ar sirdi arī redzēt, just un gudri likt to lietā, lai pieņemtu vislabākos lēmumus sabiedrības labā. Tāpēc ar šo akciju aicinām ikvienu deputātu izprast Latvijas iedzīvotāju sirds un asinsvadu veselību, izplatītākos riska faktorus, kā arī meklēt risinājumus, lai novērstu un vēl efektīvāk ārstētu sirds un asinsvadu slimības,” saka Inese Mauriņa, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja un pārstāve iniciatīvas grupā, kas izveidota ar mērķi Latvijā ieviest vērtībās balstītu veselības aprūpes pieeju kardioloģijā.

“Vērtībās balstīta pieeja kardioloģijas pacientu aprūpē ļautu uzlabot katra pacienta veselības rezultātus, nodrošinātu labāku ārstēšanas efektivitāti, izmaksu kontroli un taisnīgāku resursu sadalījumu visām pacientu grupām. Samaksa par darba kvantitāti ārstēšanas procesā tiktu aizvietota ar samaksu par rezultātu un kvalitāti,” skaidro Daiga Behmane, RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece.

Kaut gan sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam projektā sirds un asinsvadu slimības ir noteikta kā prioritārā joma, patlaban nav vienota rīcības plāna un valsts finansējuma šī mērķa īstenošanai. "Vērtībās balstīta pieeja veselības aprūpē nozīmē mehānismu un citu instrumentu  izstrādi, lai  praktiski nodrošinātu rīcības plānu ieviešanu praksē," skaidro D. Behmane.

Iniciatīvai par vērtībās balstītu pieeju kardioloģijai ir pievienojusies arī RSU Sabiedrības veselības institūta pētniece Alīna Dūdele, RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte -Urtāne, kardiologs un politiķis Andris Skride, LU Medicīnas fakultātes docētājs, politiķis Romualds Ražuks, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, kardiologs, asoc.prof. Kārlis Trušinskis, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs un Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāve Elizabete Tērauda.

Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā – 2021. gadā no tām mira 56,7% iedzīvotāju*, kaut arī katrs ceturtais SAS izraisītas nāves gadījums ir profilaktiski un medicīniski novēršams.**

Veselīgi nodzīvoto gadu skaits Latvijā ir zemākais ES: sievietēm – 53,7 gadi, vīriešiem – 51 gads. Aptaukošanās izplatības līmenis Latvijā sabiedrībā ir daudz augstāks par ES vidējo rādītāju: liekais svars ir katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Paaugstināts asinsspiediens ir 36% Latvija iedzīvotāju, savukārt paaugstināts “sliktā” jeb zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs (virs 3 mmol/l)  ir 62% Latvijas iedzīvotāju.***

Lai arī kompensējamo zāļu finansējums kardiovaskulāro slimību ārstēšanai pēdējos gados ir nedaudz pieaudzis, tas ir pārāk mazs un ir nepieciešams paplašināt mūsdienīgu un efektīvu medikamentu pieejamību un izrakstīšanas nosacījumus. Piemēram, 2020. un 2021. gadā līdzekļu daļa kardiovaskulāro slimību ārstēšanai kompensējamo zāļu sistēmā saglabājusies nemainīga – tie ir 17% no kopējiem izdevumiem, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Joprojām augsts ir arī iedzīvotāju ar zālēm un veselības aprūpes pakalpojumiem saistīto izdevumu īpatsvars viņu personīgo veselības maksājumu daļā, norāda iniciatīvas dalībnieki.

*SPKC Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze par 2021.g.

**SPKC aprēķini, izmantojot OECD/Eurostat metodoloģiju

*** Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījuma dati, 2019. g.