ACU TRAUMAS
Pēc apstākļiem, kādos acu trauma radusies, izšķir rūpniecības, lauksaimniecības, kara, sadzīves acu traumu. Atsevišķi nošķir bērnu acu traumas. Industriāli attīstītās valstīs acu trauma ir galvenais akluma cēlonis. Acu traumas visbiežāk rodas metālapstrādē, ķīmiskajā rūpniecībā, lauksaimniecībā. Sadzīvē acis ievaino, veicot mājsaimniecības darbus, strādājot dārzā, remontējot mašīnas. Acu traumas rodas arī sportā (piem., acis ievaino ar slēpju nūju). Acu traumas gūst galvenokārt bērni, kas atstāti bez uzraudzības. Acis tiek ievainotas ar asiem priekšmetiem (šķēres, adatas, naži, dakšiņas), sprāgstvielām, akmeņiem, sniega pikām u.tml. Bērniem acis var ievainot arī mājdzīvnieki (suns, kaķis, gailis). Pēc acs bojājuma veida izšķir acs ābola ievainojumus, sasitumus un apdegumus. Nelieli radzenes virsmas ievainojumi (piem., ar akotu, salmu) parasti sadzīst 1-3 dienu laikā, ja tos laikus pareizi ārstē. Pēc grieztu, durtu vai plēstu ievainojumu sadzīšanas paliek rētas, kas traucē redzi (it sevišķi tās, kas atrodas radzenes centrā). Nopietna komplikācija ir stiklveida ķermeņa iztecēšana. Ja zaudēts daudz stiklveida ķermeņa, acs ābols sarūk un zūd redze. Pēc acs traumas var paaugstināties acs spiediens un attīstīties sekundārā glaukoma. Pēc ievainojuma acī var iekļūt mikroorganismi, kas strauji vairojas, acs sastruto un, ja laikus netiek ārstēta, jāizoperē. Vissmagākā komplikācija pēc acs ievainojumiem ir simpātiskā oftalmija, kuras dēļ redze var zust gan ievainotajā, gan veselajā acī. Ļoti smagu acu traumu gadījumā aci izoperē un aizstāj ar protēzi. Pēc ievainojuma acī var palikt svešķermeņi, visbiežāk metāla šķembas. Svešķermeņi iespējami drīz jāizņem (parasti ar elektromagnētu), jo tīklenē, lēcā, stiklveida ķermenī u.c. acs audos tie rada pārmaiņas (metalozi) un acs pamazām kļūst akla. Acs ābola sasitumi (trulās acu traumas) rodas no sitieniem pa aci. Pēc šīm acu traumām bieži rodas asinsizplūdums (galvenokārt stiklveida ķermenī vai tīklenē) un acs apvalku (varavīksnenes, tīklenes) plīsumi, lēcas apduļķojums, tīklenes tūska, tīklenes atslāņošanās; var paaugstināties acs spiediens. Acu apdegumi ir termiski un ķīmiski. Termiskos acu apdegumus rada liesma, kausēts metāls, verdošs ūdens u.c. Ķīmiskos acu apdegumus visbiežāk rada skābes, sārmi, amonjaka ūdens, nedzēstie un dzēstie kaļķi, cements, veļas mazgājamie līdzekļi. Pēc acu apdegumiem parasti paliek radzenes apduļķojumi. Rētaudi izkropļo plakstiņus, acs ābola konjunktīva var saaugt ar plakstiņa konjunktīvu; tas ne tikai rada kosmētisku defektu, bet arī stipri pavājina redzi. Īpašs acu apdegums ir elektrooftalmija, ko izraisa pārāk spēcīga ultravioletā starojuma iedarbība. Smagākos gadījumos radzenē veidojas apduļķojums un pūslīši. Elektrooftalmija var rasties strādniekiem, kas metinot nelieto aizsargbrilles vai ekrānus ar gaismas filtriem. Pirmā palīdzība. Acu traumas sekas var mazināt, ja cietušais, cik iespējams, drīz ierodas pie acu ārsta; sevišķi izšķirošas ir pirmās stundas un dienas. Pirmā palīdzība nepieciešama vissteidzamāk, ja ir ķīmisks acu apdegums: izņem visas cietās vielas daļas, pēc tam aci ilgi skalo ar tīra ūdens strūklu vai furacilīna šķīdumu (1:5000). Var skalot arī ar 2-3% dzeramās sodas šķīdumu (ja ir apdegums ar skābi) vai 2% borskābes šķīdumu (ja ir apdegums ar sārmu). Aci pārsien un cietušo nogādā pie acu ārsta. Virspusējo acs ābola ievainojumu gadījumā acī iepilina dezinficējošus acu pilienus (piem., 30% sulfacila pilienus), aci pārsien un griežas pie acu ārsta. Asinis, zemes piciņas u.c. netīrumus no sejas un plakstiņiem notīra ar borskābes vai furacilīna šķīdumu. Apkopjot acs ābola brūces, nedrīkst lietot joda tinktūru vai ūdeņraža pārskābi, jo tās kairina aci. Ja uz plakstiņa vai acs ābola ir švešķermenis, vispirms jācenšas to noskalot, bet, ja tas neizdodas, var mēģināt izņemt ar mitru vates piciņu. Pēc tam acī iepilina dezinficējošus acu pilienus un griežas pie ārsta. Ievainotajai acij jāpieskaras ļoti uzmanīgi, nedrīkst spiest acs ābolu, lai caur brūci neizspiestos ārā acs iekšējie apvalki, stiklveida ķermenis vai lēca. Ja brūce ir neliela, pēc acs pārsiešanas cietušais pats var aiziet pie acu ārsta vai arī viņu var transportēt sēdus. Ja brūce ir plaša, cietušais transportējams guļus. Arī gadījumā, kad ir tikai aizdomas, ka acs ievainota vai tajā iekļuvis svešķermenis, cietušajam vēlams ierasties pie acu ārsta. Ja acs ir sasista, jāgriežas pie ārsta arī tad, ja redze nav traucēta, jo sasituma sekas var parādīties arī vēlāk. Profilakse. No rūpniecības un lauksaimniecības acu traumām var izsargāties, ja ievēro darba drošības tehnikas noteikumus, lieto aizsargbrilles, maskas, ekrānus ar gaismas filtriem, speciālu apģērbu. Uzņēmumu administrācijai jārūpējas par sanitāri higiēnisko normu ievērošanu darba telpas apgaismojumā un gaisa tīrībā. Nepieciešams iepazīstināt bērnus ar acu traumu cēloņiem un sekām, pareizi organizēt rotaļas un sporta nodarbības.
