60% vēnu problēmu ārstēšanu Latvijā tiek veiktas Dr. Mauriņa Vēnu klīnikā
Par un ap vēnu veselību…
Saruna ar Dr. Mauriņa klīnikas vadītāju Prof. Dr. Med. Uldi Mauriņu
Kad vasarā ejat pa ielu, jums ir vilinājums pieiet un pateikt, ka kaut ko vajadzētu darīt ar vēnām?
Nē, tas ir katra cilvēka intīms jautājums – ārstēties vai nē. Es redzu ļoti daudz. Un ne tikai vēnas. Man bija gadījums, kad pirmo reizi satieku cilvēku un redzu, ka viņam uz sejas ir ādas vēzis. Saku, ka jādodas pie onkologa, jāizmeklē un jāārstē, jo sākotnējā formā tas ir viegli ārstējams. Pēc tam painteresējos, kā cilvēkam klājas. Vai jūs domājat, ka šis cilvēks devās pie ārsta? Nē. Baidās un pie ārsta neiet. Nu, ja nedodas vēzi ārstēt, tad ko mēs varam cerēt par vēnu problēmām...
Pret savu veselību jāizturas ar pieauguša cilvēka attieksmi, tas ir katra cilvēka paša pienākums. Bet mēs vēl dzīvojam padomju laika iespaidā, kad tika ieaudzināts, ka kāds cits parūpēsies par mūsu veselību. Nē, attīstītās Rietumeiropas valstīs filozofija ir cita. Man pašam jārūpējas par sava pagalma sakārtotību un arī par savu veselību. Bet labākais padomdevējs ir ārsts, kuram cilvēks uzticas. Ideālā gadījumā ģimenes ārsts.
Ieskaties:
Kā vēnu problēmas var pamanīt cilvēks pats?
Tad tomēr mums sākumā uzreiz jānodala – problēmas ir medicīniskas vai estētiskas? Jo tieši sievietes bieži vien uztrauc vairāk estētiskās. Ja runājam par medicīniskām problēmām, bieži vizuāli nebūs redzams nekas vai arī ārējie simptomi būs maznozīmīgi. Ir viena galvenā sūdzība pie vēnu problēmām: smaguma sajūta kājās. Taču arī tad skeleta problēmas ļoti bieži konkurē ar vēnu problēmām – īpaši, paliekot vecākiem. Pie skeleta problēmām sūdzības par sāpēm vai smagumu kājas izteiktākas būs no rīta, kad cilvēks pieceļas. Pie vēnu problēmām sūdzības kājās pieaug dienas laikā, kad uz vēnām iedarbojas gravitācija, un sūdzības savu maksimumu sasniedz vakarā. Ja vakarā aizejat gulēt sāpošs, no rīta mostaties bez sūdzībām, bet dienas laikā tās atkal parādīsies, visticamāk, tas būs saistīts ar vēnu problēmām.
Otra biežākā sūdzība pēc smaguma sajūtas ir kāju tūska. To var cilvēks arī pats pierādīt, vienkārši ar mērlenti nomērot kāju potītes rajonā – šaurāko vietu no rīta un vakarā. Ja no rīta potīte ir 21 centimetrs, bet vakarā 22 centimetri – tā ir diezgan nozīmīga tūska un noteikti izmeklējama. Ja cilvēks tomēr ar šiem simptomiem nedara neko, tālāk jau veidojas ādas izmaiņas kājās – visbiežāk potītes rajonā parādās pigmentēts laukums, it kā bez iemesla. Pēc tam šī vieta sāk iekaist, veidojas apsārtums, parādās nieze, un, ja arī tad nekas vēl netiek darīts, ar laiku veidojas ādas sabiezējums un trofiskā čūla.
Asinsvadi tuvu ādai, bieži metas zilumi – vai arī tad jāiet pie flebologa?
Nē, tā ir estētika. Zilumu veidošanās būs saistīta ar lipohipertrofiju jeb pastiprinātu tauku nogulsnēšanos zemādā augšstibos un augšdelmos, kas vairāk raksturīga sievietēm.
Caur ādu redzami asinsvadi būs jaunām sievietēm, kurām ir tā saucamais skinny tips – ļoti vājas, ar neizteiktu zemādas tauku slāni, ar gaišu ādu. Tas ir pilnīgi normāls asinsvadu tīklojums, kam ir tikai estētiska nozīme. Taču arī estētiski "nesmukumi" var pāraugt medicīniskos – ja sāk traucēt cilvēku tik ļoti, ka cieš dzīves kvalitāte.
Nopietna medicīniska problēma ir, kad tā saucamās "smagās kājas" beidzas ar to, ka cilvēks vispār vairs nevar pakustēties un pastrādāt. Ir tāds termins kā "venoza klaudikācija". Tās ir sāpes kājās, kas cilvēkam progresē, noslogojot kājas, piemēram, intensīvi staigājot, pieaug spīlējošas sāpes kājās. Kas var būt saistīts ar venu saslimšanu, biežāk gan ar dziļo vēnu sašaurinājumiem. Un vispār tas ir ļoti nopietni – jo neārstētas vēnu saslimšanas palielina vēnu trombozes risku un var novest pie nedzīstošām brūcēm un čūlām apakšstilbos.
Estētiskās problēmas jau arī nav tik nevainīgas. Jā, ir acīm redzami asinsvadu tīkojumi, no kuriem nekad neveidosies trofiskās čūlas. Tas ir tikai paplašināts ādas vēnu tīklojums, tam ir tikai kosmētiska nozīme.
Vai iespējams nodzīvot dzīvi vispār bez vēnu problēmām?
Fleboloģija noteikti attīstīsies. Un galvenais iemesls – cilvēki dzīvo daudz ilgāk un nākotnē dzīvos vēl ilgāk. Jo cilvēks paliek vecāks, jo vairāk veidojas dažādas vēnu saslimšanas. Tas, kas šobrīd ir uzkrītoši, – ka saistībā ar koronavīrusu un arī ar vakcināciju ir daudz vairāk vēnu trombozes parādījušās pacientiem, kuri vēršas pēc palīdzības klīnikā.
Ieskaties:
Pat tā, ka daudz vairāk?
Daudz vairāk. Kādreiz tie bija reti pacienti, bet tagad ir katrā pieņemšanā kāds ar trombozi vai sekām pēc tās. Ir daudz cilvēku, kuri izslimo Covid it kā pat bez simptomiem, vienīgais simptoms ir šī tromboze. Pie mums viņi ierodas jau ar Covid sekām. Katrs otrais pacients, kas izslimo Covid, sastopas ar trombozes attīstīšanos. Katrs otrais! Tie ir ļoti lieli skaitļi. Lielākajai daļai šīs trombozes ir asimptomātiskas, tātad norit bez simptomiem. Cilvēkam, piemēram, pasāp kāja, un viņš tam pat nepievērš uzmanību, jo kam tad kādreiz nepasāp kāja?
Kustēšanās reāli pasargā?
Viena no lielākajām problēmām trombožu gadījumā ir tieši mazkustīgums. Plus nepietiekama šķidruma uzņemšana un palielināts ķermeņa svars. Bet daudzi Covid laikā ir ievērojami pieņēmušies svarā.
Jūs veicat lāzeroperācijas, to cena sākas no 700 eiro, kas nav maz. Vai ir arī kāds lētāks veids, kā ārstēt vēnas?
Lāzeroperācija, ko mēs klīnikā nodrošinām, sākot no 700 eiro (atlaižu laikā tie var būt arī 560 eiro) – ir ļoti zema cena. Vācijā līdzvērtīga šāda operācija maksās no 1500 eiro, bet Amerikā no 3000 dolāriem. Ja salīdzinām vienādas kvalitātes pakalpojumus. Operācijas laikā slimajā varikozajā vēnā tiek ievadīts lāzera vads, kas izstaro lāzergaismu. Ultrasonogrāfijas kontrolē lāzera gaismas vads tiek aizvadīts līdz vēnas bojātai vietai, kur ar lāzera enerģijas palīdzību vēna tiek slēgta. Vēlāk slēgtā vēna uzsūcas, neatstājot nekādas pēdas. Operācija tiek veikta vietējā anestēzijā, kā arī aizņem samērā maz laika: vienas kājas operācija aizņem apmēram 25–30 minūtes, savukārt abām kājām tikai 40–55 minūtes.
Bet vislētāk, protams, būs aiziet pie pūšļotāja, lai paburas un iedvesmo, ka vairs neko nejūtat. Vēl var sākt lietot antidepresantus – tad arī nebūs svarīgi, kas ar vēnām. Bet, ja nopietni, tad no jēdzīguma viedokļa lāzeroperācija ir visdrošākā, ar vislabāko ilgtermiņa rezultātu un vismazāk bojā audus kājās – kas arī ir nozīmīgs punkts.
Vislētākais iedarbīgais līdzeklis, ja ir sūdzības par paplašinātām vēnām un kāju tūsku, – nēsāt kompresijas zeķes, kamēr tiek krāta nauda lāzeroperācijai. Manuprāt, protams, ir slikti, ka pie mums valsts neapmaksā vēnu ārstēšanu. Tarifs vēnu operācijai, ko apmaksā valsts ir 100 vai 120 eiro, par ko nevar veikt nekādu jēdzīgu, mūsdienīgu ārstēšanu.
Jā, zemākās kategorijās arī var ko dabūt – piemēram, var veikt skleroterapiju. Skleroterapiju lieto galvenokārt ādas vēnu slēgšanai. Tai ir labs rezultāts, kad uz kājām parādās vēnu tīklojums – zilas zvaigznītes (neliels zirnekļveida tīklojums uz kājām), kas ir kosmētisks defekts, taču nesagādā nopietnas problēmas, tādas kā sāpes vai tūsku kājās. Bet tā nekādā gadījumā nebūtu mana pirmā izvēle vēnu varikozes gadījumā, kad ir izmaiņas attīstījušās zemādas vēnās, jo tad šādai ārstēšanai vairāk risku un sliktāks ilgtermiņa rezultāts nekā lāzeroperācijai. Ja runājam par primāru vēnu varikozi – vēnām, kas iepriekš nav ārstētas ne ar kādu metodi –, noteikti vislabāk izvēlēties lāzeroperāciju. Ja runājam par vēnām, kas izveidojušās pēc neveiksmīgas ārstēšanas ar vecajām ķirurģiskajām metodēm, tad skleroterapija ir vispiemērotākā metode.
Vēlreiz uzsvēršu, ka, ja tieši šobrīd nav naudas lāzeroperācijai, var izvēlēties kompresijas zeķes. Tās palīdzēs pusgadu, gadu. Taču – cilvēki ir slinki, negrib sevi apgrūtināt, un arī ar kompresijas zeķēm ne. Līdzīgi kā ir ar līdzestību gadījumos, kad ar paaugstinātu spiedienu regulāri jālieto spiedienu pazeminoši medikamenti. Cilvēkam raksturīgi lietot zāles, kamēr ir slikti, nevis kā ārsts noteicis. Tiklīdz jūtas labāk, tā parasti saka "negribu sevi indēt ar to ķīmiju".
Ieskaties:
