"Lai gan mūsdienu medicīna, laicīgi atklājot, var paildzināt mūžu un uzlabot dzīves kvalitāti pacientiem, kam konstatēta onkoloģiska saslimšana, to diemžēl nevar teikt par sekām, kas rodas no pēkšņa insulta", norāda doktors, AS "Veselības centru apvienība" poliklīnikas "Pļavnieki" kardiologs Artjoms Kaļiņins.

Ārsts uzskata, ka vieglprātīgā attieksme pret riska faktoriem, kas vēsta par potenciālu saslimšanu vai profilakses jautājumiem, ir priekšvēstnesis tam, ka Latvijā nemazinās mirstība no sirds un asinsvadu slimībām.

"Lai apzinātos problēmas nopietnību, es ieteiktu ikvienam vienu dienu pavadīt dežūrējot slimnīcā, lai pēcāk apzinātos savas veselības vērtību", uzskata kardiologs. Ārsts norāda, ka tas slieksnis pirms un pēc infarkta vai insulta ir nogrieztnis, ar kuru izvērtēt tās dzīves kvalitātes iespējas, kas var būt pirms un pēc lūzuma punkta. "Ja pacientiem, kam konstatēta onkoloģiska saslimšana, laicīgi konstatējot, ar ārstu un medicīnas sasniegumu palīdzību ir iespējams paildzināt dzīves ilgumu un nodrošināt tās kvalitāti, tad nereti paralīze, kas iestājas pēc insulta, ir neatgriezenisks process. It kā cilvēks ir dzīvs, bet tai pat laikā pilnīgi atkarīgs no apkārtējiem. Diemžēl mūsu valsts sociālai sistēmai nav tāda kapacitāte, kā to pieprasa dzīves reālā situācija.

Artjoma Kaļinina ārsta pieredze vēsta, ka apmēram 50% pacientu, kas nonākuši ārsta kabinetā ar vai bez sūdzībām, var atrast pazīmes, kas liek būt uzmanīgiem. Lai kaut vai vienkāršoti, bet uzskatāmi noteiktu pacienta potenciālo sirds un asinsvadu saslimšanas risku nākošo 10 gadu laikā, izmantojot SCORE kalkulatoru, ir nepieciešami tikai daži dati - vecums, dzimums, asinsspiediens, arteriālais spiediens un holesterīna līmenis. Būtiski ir arī pārzināt savas ģimenes slimību vēsturi un neignorēt to, ja kādi tuvi radinieki jau ir miruši no sirds un asinsvadu slimībām.

Ja pacients atnāk pie kardiologa profilaktiski vai jau ar sūdzībām, ārstam ir iespēja atšķirt tos, kam infarkta vai insulta risks ir lielāks. Tad, kad lielais trieciens jau ir noticis, atliek fokusēties, lai saasinājums neatkārtotos un cilvēkam tiktu nodrošināta maksimāli pilnvērtīga dzīve.

"Kardiologu lielākajam darba laukam vajadzētu būt koncentrētam uz darbspējīgiem cilvēkiem vecumā no 40 - 50 gadiem, ar kuriem runāt profilaktiski vismaz reizi gadā, izvērtējot analīžu rezultātus, veicot elektrokardiogrammu, ehohardiogāfiju un veloergometriju (ja nepieciešams). Pat jūtoties labi, cilvēks, piemēram, nevar nojaust, ka, esot bez liekā svara, tam ir paaugstināts holesterīns", norāda dakteris Kaļiņins.

Tā kā holesterīns rodas sintēzē, kur var darboties dažādi faktori t.sk. iedzimtības, analīzes ir jātaisa regulāri, lai noķertu to brīdi, kad ārstēšana vēl ir samērā viegla. Paaugstināts holestīrs ir risks, ka var rasties nopietnas problēmas ar asinsvadiem un sirdi, kas sākumā var izpausties tikai kā sāpes krūtīs, kājās, iespējams skābekļa bads. Divtik par dažādām niansēm saistībā ar sirds un asinsvadu slimībām vajadzēties uztraukties smēkētājiem, mazkustīga dzīves veida piekritējiem, cilvēkiem ar lieko svaru un slimajiem ar diabētu. Kā īpaši augstu riska grupu kardiologs Kaļiņins vēlas izcelt tos, kam ir paaugstināts asinsspiediens. Kāreiz tā ir slimība, kas ir nopietni jāarstē ar zālēm.

Nereti pacienti, kuru diagonoze pieprasītu medikamentu lietošanu līdz mūža galam, to pārtrauc darīt, sakot, "man taču nav sūdzības" stāsta Artjoms Kaļinins. Tad, lai pārliecinātu pacientu, ka tomēr nopietns risks pastāv, būtu jāveic sirds ultraskaņas izmeklējums, lai maksimāli precīzi varētu noteikt izmaiņas no normas.