Cilvēces vēsturē ir bijušas daudzas un dažādas milzīgas epidēmijas un pandēmijas, kas prasījušas miljoniem cilvēku dzīvību. Mūsdienās daudzas nāvējošas kaites ir apkarotas, taču vairākas no tām joprojām aiznes daudz dzīvību, jo nav rasti iedarbīgi ārstēšanas vai profilakses līdzekļi.

Televīzijas kanāls "National Geographic" ir apkopojis sešas epidēmijas, kas nesušas lielu postu gan pagātnē, gan mūsdienās.

Melnā nāve jeb Buboņu epidēmija (1347.-1351.)

Melnā nāve jeb Buboņu epidēmija bija viena no nāvējošākajām pandēmijām cilvēces vēsturē - lēš, ka tajā dzīvību zaudēja 75 līdz 200 miljoni cilvēku. Izplatoties Vidusjūras reģionā un Eiropā, buboņu mēris nogalināja 30-60% Eiropas iedzīvotāju.

Postošās sērgas dēļ 14.gadsimtā pasaules iedzīvotāju skaits samazinājās no aptuveni 450 miljoniem līdz 350-375 miljoniem. Vairāki vēsturnieki ir pārliecināti, ka pandēmija sākās Ķīnā vai Vidusāzijā 1320.-133.gadā un nākamajos gados tirgotāji un karavīri ar karavānām to ieveda Krimā, no kurienes sērga izplatījās visā Rietumeiropā un Ziemeļāfrikā.

Lielā Londonas epidēmija (1665.-1666.)

Lielā Londonas epidēmija bija masveida buboņu mēra uzliesmojums Anglijā, kurā dzīvību zaudēja 75 līdz 100 tūkstoši cilvēku. Epidēmijas dēļ Londonas iedzīvotāju skaits samazinājās aptuveni par 20%. Šis buboņu mēris ievērojams ar to, ka bija viens pēdējiem šīs slimības uzliesmojumiem Eiropā milzīgos apmēros.

Justiniāna epidēmija (541.-542)

Justiniāna epidēmija bija buboņu mēra pandēmija, kas izplatījās Bizantijas impērijā laikā no 541.-542.gadam. Pēc 6.gadsimta rietumu vēsturnieku rakstītā, šī epidēmija ieguva teju pasaules mēroga raksturu, nokļūstot Āzijā, Ziemeļāfrikā, Arābijā un Eiropā - līdz pat Dānijai ziemeļos un Īrijai rietumos. Mūsdienu vēsturnieki to nosauca Bizantijas imperatora Justiniāna I vārdā, kas bija pie varas epidēmijas laikā. Tiek uzskatīts, ka mēra epidēmija nogalināja ap 40% Bizantijas pilsētas Konstantinopoles iedzīvotāju un aptuveni ceturtdaļu Vidusjūras austrumdaļas iedzīvotāju.

Trešā pandēmija (1855.-1950.)

Trešā pandēmija ir nosaukums milzīgajai buboņu mēra izplatībai, kas sākās Juņņas provincē Ķīnā 1855. gadā. Šī epidēmija izplatījās visā Āzijas kontinentā un nogalināja vairāk nekā 12 miljonus cilvēku tikai Indijā un Ķīnā vien. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, pandēmija bija aktīva līdz pat 1959. gadam, kad upuru skaits samazinājās līdz mazāk nekā 200 gadā.

HIV/AIDS

HIV/AIDS ir pandēmija, ar kuru cilvēce cīnās kopš 1981.gada, kad Kamerūnā tika reģistrēts pirmais šīs slimības gadījums. Lai gan kopš tā laika medicīna ir spērusi milzu soļus uz priekšu HIV/AIDS apkarošanā, joprojām nav zināms, kad varētu atrast pretlīdzekli šai neārstējamajai slimībai. Kopš epidēmijas sākuma aptuveni 30 miljoni cilvēku visā pasaulē ir miruši no AIDS/HIV izraisītām komplikācijām, bet desmitiem miljoni citu ir inficēti ar HIV.

Ebolas vīruss

Ebolas vīruss ir mūsdienu infekcijas slimības pandēmija, kuras upuru skaits jau sasniedzis vairāk nekā 11 tūkstošus. Turklāt nav zināms, kad šo sērgu izdosies apturēt, un cik dzīvību tā vēl aiznesīs. Pirmo reizi Ebolas vīrusu atklāja 1976.gadā, bet līdz šim lielākais uzliesmojums bija 2014. gadā Gvinejā, Sjerraleonē, Libērijā un Nigērijā.

Slimība nav ārstējama, un pret to nav arī vakcīnas, taču mērķtiecīgi pētnieki cīnās, lai apturētu vīrusa uzliesmojumu un glābtu pasauli no nākotnes nelaimēm. Ebolas vīrusa uzliesmojums ir licis medicīnas zinātnei attīstīties tikpat ātri, kā vīruss, kuru tā apkaro, rosinot uz atklājumiem, kas var padarīt pasauli praktiski brīvu no patogēniem.