Nākamo piecu gadu laikā pasaulē attīstīsies vairākas jaunas inovatīvas ārstēšanas metodes, kas ievērojami uzlabos pacientu dzīves ilgumu un kvalitāti. Izstrādes stadijā ir antivielas cīņai ar antimikrobo rezistenci, zāles vēža un Alcheimera slimības ārstēšanai, gēnu terapija cīņai ar hemofiliju, kā arī jauna šūnu terapija 1.tipa cukura diabēta ārstēšanai. Jaunās metodes ietaupīs veselības aprūpes resursus un nodrošinās veselīgāku darbaspēku, kas ir būtisks ieguvums visai sabiedrībai.

Balstoties uz Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācijas (EFPIA) datiem un informāciju, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) sagatavojusi apkopojumu par jaunākajām ārstēšanas iespējām, kas nākotnē glābs dzīvības miljoniem cilvēku.

Latvijā, kur veselības aprūpes budžets ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā, valsts iespējas apmaksāt jaunākās ārstēšanas metodes pagaidām ir ļoti ierobežotas. Cerīgāk uz veselības aprūpes nākotni ļauj raudzīties valstī uzsāktā veselības aprūpes reforma, kas varētu uzlabot arī jaunāko zāļu pieejamību.

Diabētu ārstēs bez adatām un sāpēm

Viena no modernās pasaules nopietnākajām kaitēm ir 1.tipa cukura diabēts - hroniska slimība, ko raksturo aizkuņģa dziedzera nespēja izstrādāt pietiekami insulīna. Šo pacientu ārstēšanās ir visai sarežģīta - regulāri jākontrolē cukura līmenis asinīs un katru dienu jāveic vairākas insulīna injekcijas. To nedarot, var kļūt slikti, var iestāties samaņas zudums, krampji vai pat nāve.

Iespējams, drīz šī nepatīkamā rutīna radikāli mainīsies! Zinātnieki raduši risinājumu 1.tipa diabēta ārstēšanai ar šūnu terapijas palīdzību. Tās pamatā ir donora aizkuņģa dziedzera šūnu pārnešana diabēta slimniekam, ļaujot organismam atgūt kontroli pār glikozes līmeni asinīs. Jaunā terapija atjaunos aizkuņģa dziedzera normālu darbību, līdz ar to slimniekiem ikdienā vairs nebūs jāveic regulāras insulīna injekcijas cukura līmeņa uzturēšanai.

Šūnu terapija pasaulē ir visai plaši pielietota, piemēram, asins pārliešanas un kaulu smadzeņu transplantācijā. Injicējot vai pārnesot dzīvas šūnas pacientam, jaunās šūnas pārņem bojāto šūnu funkciju, cīnās pret slimību un atjauno veselību.

Jaunas izredzes plaušu vēža slimniekiem

Jaunas izredzes zinātnieki sola arī nesīkšūnu plaušu vēža ārstēšanā, kas ir ļoti izplatīts audzējs (veido aptuveni 80% visu plaušu vēžu). Jaunās ārstēšanas metodes pamatā ir kombinētā terapija, kas vēža ārstēšanai paredz lietot vairākas zāles ar dažādiem iedarbības veidiem, lai palielinātu iespēju audzēju kontrolēt vai pat to izārstēt. Kombinētā terapija ietver imūnterapiju, kas uzlabo pacienta imūnās atbildes reakciju, kā arī mērķterapiju, kas iznīcina vēža šūnas vai novērš to izplatīšanos. Šo terapiju apvienošana sola sniegt izcilus rezultātus salīdzinājumā ar atsevišķu medikamentu lietošanas praksi. Ieviešot jauno terapiju, plaušu vēža ārstēšanā vairs nebūs tik plaši jāizmanto ķīmijterapija, kas toksicitātes dēļ var būtiski pasliktināt pacienta dzīves kvalitāti.

Apkaros mikrobu nejutību pret antibiotikām

Antibakteriālā rezistence jeb mikrobu nejutība pret antibiotikām pēdējos gados kļuvusi par vienu no galvenajiem globālās veselības izaicinājumiem. Paredzams, ka nākamajos 35 gados pasaulē līdz pat 300 miljoniem cilvēku varētu priekšlaicīgi mirt no bakteriālām infekcijām, ja netiks rasts veids rezistences novēršanai.

Par laimi, zinātnieki ir ceļā uz risinājumu, cīņai ar antimikrobo rezistenci izstrādājot antibakteriālās monoklonālās antivielas. Aktivizējot ķermeņa imūnsistēmu, tās piedāvā mērķtiecīgu ārstēšanu, palēninot antibiotiku rezistences veidošanos, kā arī samazinot antibiotiku terapijas ilgumu un toksicitāti. Jaunās antivielas varētu samazināt pacientu slimnīcā pavadīto dienu skaitu, kā arī izdevumus par komplikāciju ārstēšanu un operācijām, kas ir būtisks ieguvums.

Pret hemofiliju - ar gēnu terapiju

Jaunas cerības, izmantojot gēnu terapiju, zinātne sola arī B tipa hemofilijas ārstēšanai. Tā ir reta un smaga iedzimta asins slimība, ko raksturo organisma nespēja ražot olbaltumvielas asins recēšanai. Eiropā ar hemofiliju sirgst aptuveni 8000 cilvēku, no tiem 60% dzīvo ar smagu slimības formu, kas nozīmē augstu asiņošanas risku.

Pašreizējā ārstēšana paredz, ka pacientiem jāveic asins pārliešanas ik pēc 3 - 7 dienām visas dzīves garumā, kas ir liels diskomforts. Jaunā gēnu terapija varētu uzlabot dzīves kvalitāti, samazinot intensīvas un ilgstošas ārstēšanas slogu, kā arī samazināt asiņošanas risku un stresu. Gēnu terapijas I / II fāzes pētījumos ir konstatēti pietiekami rezultāti, lai B tipa hemofiliju pārveidotu par vieglu slimību un ar laiku pat izārstētu. Laika gaitā gēnu terapijas metode varētu ārstēt arī citas slimības, piemēram, vēzi un infekcijas. Gēnu terapijas mērķis ir labot tiešo ģenētiskās slimības cēloni, ievadot DNS šūnās, lai kompensētu patoloģiskus vai kļūdainus gēnus. Gēnu terapija var mazināt vai pat izārstēt retas slimības ar sliktu dzīves kvalitāti un prognozi, novēršot nepieciešamību pēc operācijām vai medicīniskās iejaukšanās mūža garumā.

Novērsīs Alcheimera slimību

Vairāk nekā 10,5 miljoni cilvēku Eiropā dzīvo ar dažādām demences jeb garīgo traucējumu formām, no kurām 60-80% ir Alcheimera slimība. Patlaban pieejamās terapijas ārstē tikai Alcheimera slimības simptomus, ko, domājams, izraisa smadzenēs esošo senilo pangu jeb plāksnīšu uzkrāšanās. Zinātnieku attīstītās jaunās ārstēšanas metodes paredzētas agrīnām vai vieglām slimības formām pirms simptomu parādīšanās. Tās varētu aizkavēt Alcheimera slimības sākšanos un / vai progresēšanu, novēršot vai pat mainot plāksnīšu veidošanos. Slimību pārveidojošā terapija piedāvā iespēju aizkavēt Alcheimera slimības iestāšanos vai progresēšanu, ļaujot pacientiem ilgāk dzīvot neatkarīgu dzīvi, saglabāt kognitīvās spējas un personību. Tas savukārt nozīmē vairāk laika pavadīšanai ar draugiem un ģimeni, būtiski uzlabojot gan slimnieku, gan viņu tuvinieku dzīves kvalitāti.

Avots: https://www.efpia.eu/news-events/the-efpia-view/statements-press-releases/14062017-efpia-unlocking-tomorrow-s-cures/

Foto: Shutterstock, Publicitātes foto