Rehabilitācijas organizācijas: Tehnisko palīglīdzekļu reforma bez kardinālas sistēmas maiņas nedos rezultātus
Rīga, 31.maijs, LETA. Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā Tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma modeļa reforma bez kardinālas invaliditātes un darbspēju ekspertīzes sistēmas maiņas ir priekšlaicīga un nedos iecerēto rezultātu, uzskata Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA).
Kā aģentūrai LETA pauda LRPOA prezidents Aivars Vētra, invaliditātes ekspertīzes reforma Latvijā tika iecerēta jau 2005.gadā, kad, balstoties uz jaunās ar Starptautiskās funkcionēšanas klasifikācijas principiem, LM sagatavoja un valdība apstiprināja "Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005.-2015. gadam". Tomēr reālas reformas invaliditātes ekspertīzes procesā Latvijā ir neglābjami aizkavējušās, norādīja Vētra.
Viņš skaidroja, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur ekspertīzē netiek nodalīta veselības traucējumu dēļ radusies invaliditāte jeb funkcionēšanas ierobežojumi un darbspēju zaudējums. "Atbilstoši 19.gadsimta izpratnei, ka "slims vai sakropļots cilvēks strādātājs tik un tā nebūs", nosakot invaliditāti, vienlaikus tiek piešķirta arī invaliditātes pensija, kas, faktiski, vienlaikus ir arī valsts sociāls pabalsts invaliditātes radītās iespējamās darbnespējas kompensēšanai."
Vienlaikus Vētra norādīja, ka, kaut arī Latvijas sociālās drošības likumdošana arī personām ar invaliditāti nosaka zināmus pienākumus, tostarp aktīvu piedalīšanos rehabilitācijas pasākumos savas invaliditātes mazināšanai un darbspēju uzlabošanai, realitātē rehabilitācijas speciālisti saskaras ar situāciju, kur pacients savas rehabilitācijas medicīnas mērķos izvirza ārstam un funkcionālajiem speciālistiem uzdevumu uzlabot slimības dēļ ierobežoto funkcionēšanu, bet "tikai tā, lai nepazaudētu tiesības uz invaliditātes pensijas saņemšanu". Cilvēciski šāds lūgums esot saprotams, jo invaliditātes pensija, atšķirībā no bezdarba pabalsta, tiek piešķirta ilgstošākam periodam kā sešiem mēnešiem, un ekonomiski mazaktīvās teritorijās ar darba atrašanas grūtībām šāda pensija ir svarīgs ģimenes finansiāls atbalsts.
Vētra uzskata, ka viena no Latvijas "neloģiskās invaliditātes un darbnespējas ekspertīzes situācijas" radītajām problēmām ir izkropļotā pacientu motivācija aktīvai rehabilitācijai un valdības faktiskā neticība, ka savlaicīga un kvalitatīva uz pierādījumiem balstīta medicīnas rehabilitācija varētu reāli palīdzēt saglabāt Latvijas darbspējīgo cilvēku potenciālu.
Kā piemēru LRPOA prezidents minēja diskusijas Onkoloģiskā plāna izstrādes laikā par uz pierādījumiem balstītu rehabilitācijas medicīnas pasākumu paredzēšanu šai plānā. "Ja rehabilitācijas rezultātā tiek panākts ārstniecības rezultāts, kur onkoloģijas pacientam, neskatoties uz slimības sarežģītību un izmaksu apjomu, tiek panākta darbspēju saglabāšana, kas ļauj turpināt strādāt algotu darbu, bet vienlaikus pacientam ir arī tiesības saņemt invaliditātes pensiju, argumentācija par rehabilitācijas nepieciešamību šiem pacientiem nonāk strupceļā," atzīmēja Vētra.
