AUDZĒJA SŪNA
Ļaundabīga audzēja pamatelements ir atipiska šūna ar atšķirīgu vielmaiņu, morfoloģisko struktūru, ķīmisko sastāvu un ģenētisko kodu. Pagaidām nav konstatētas būtiskas kvalitatīvas atšķirības šūnu uzbūvē (morfoloģijā) un vielmaiņā, kuras ļautu atšķirt audzēja šūnas no normālas. Atšķirības ir tikai kvalitatīvas. Raksturīgākās no tām: 1) bezkontroles augšana un vairošanās, nepakļaušanās centrālajiem regulējošiem mehānismiem; 2) neatbilstība normālai šūnai - a) funkcionāla - audzēja šūna neveic vai arī tikai daļēji veic funkcijas, ko veikusi normāla šūna, no kuras veidojies audzējs; b) morfoloģiska - šūnu lieluma, formas, kā arī struktūrelementu (citoplazmas, kodola, kodoliņa) pārmaiņas, uz kurām balstās audzēju citoloģiskā diagnostika; c) ķīmiska - pārmaiņas slāpekļa maiņā un līdz ar to aminoskābju sastāvā, to savstarpējās attiecībās, sintēzes intensitātē, fermentu aktivitātē; uz tām balstās audzēju citoķīmiskā diagnostika; d) imunoloģiska - specifiski antigēni audzēja šūnas virsmā; 3) spēja atrauties no galvenā audzēja, iespiesties starp normāliem audiem un cirkulēt pa organismu, veidojot metastāzes.
Galvenās pazīmes, pēc kurām var atšķirt audzēja šūnu no normālas, konstatējamas neatkarīgi no tā, vai ļaundabīgs audzējs veidojies no epitēlijaudiem (vēzis), saistaudiem (sarkoma), nervaudiem vai citiem audiem. Labdabīga audzēja šūnai raksturīga lielāka morfoloģiskā vienveidība; t.s. vēždraudes stāvokļos sastopamas šūnas, kuras veido it kā pāreju uz ļaundabīgu audzēju. Audzēja šūnu pētīšana turpinās. Att.
