Aizkuņģa dziedzera vēzis ir sastopams salīdzinoši reti, taču saslimušo vidū reģistrēta īpaši augsta mirstība. Šis ļaundabīgais audzējs ir viens no agresīvākajiem vēža veidiem, turklāt pacienti bieži vien nepievērš uzmanību pirmajiem simptomiem, kā rezultātā slimība tiek diagnosticēta vien trešajā vai ceturtajā stadijā.

Latvijā aizkuņģa dziedzera vēzis ik gadu tiek atklāts aptuveni 400 pacientiem. Nereti slimība pirmajā stadijā norit bez vērā ņemamiem simptomiem, savukārt pirmās sūdzības slimniekam rodas laikā, kad audzējs vairs nav  ķirurģiski ārstējams. Tā kā staru un ķīmijterapija šim vēža veidam nesniedz vēlamo efektu, vienīgā iespējamā radikālā ārstēšanas metode ir operācija.

Ļaundabīgā audzēja riska grupā atrodas cilvēki pēc 60 gadu vecuma, turklāt šī slimība biežāk novērojama vīriešiem nekā sievietēm. Saslimšanas risku veicina smēķēšana un taukains uzturs, kā arī virkne dažādu citu slimību, īpaši cukura diabēts un ilgstošs aizkuņģa dziedzera iekaisums. Tāpat papildu pārbaudes nepieciešamas tad, ja slimība jau iepriekš skārusi kādu no ģimenes locekļiem.

Vairums aizkuņģa dziedzera simptomi raksturīgi vēl daudzām citām saslimšanām, no kurām vairums ir labdabīgas. Lai noskaidrotu nepatīkamo sajūtu cēloni un laikus diagnosticētu saslimšanu, vērsies pie speciālista!

Dzelte

Viena no bieži sastopamām aizkuņģa dziedzera vēža pazīmēm ir dzelte – āda un acu baltumi kļūst dzeltenīgi. Ņem vērā, ka dzelte raksturīga arī dažādām infekcijas slimībām vai aknu darbības traucējumiem, tāpēc precīzu diagnozi spēs noteikt tikai speciālists. Pievērs uzmanību arī citiem simptomiem - dzeltes komplikāciju vidū bieži vien ir aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var radīt hroniskas vēdersāpes.

Vēdersāpes

Aptuveni 80% aizkuņģa dziedzera vēža pacientu piedzīvo trulas, hroniskas sāpes vēdera augšdaļā vai muguras apvidū, kur šim audzējam ir tendence izplesties. Slimnieki norāda, ka sāpes pastiprinās naktī, turklāt laika gaitā progresē, no viegla diskomforta pāraugot stiprās sāpēs.

Straujš svara zudums

Līdzīgi kā vairumam onkoloģisku saslimšanu, arī aizkuņģa dziedzera vēzim raksturīgs straujš svara zudums, kam trūkst loģiska izskaidrojuma. Audzējs var traucēt organisma spējai sagremot pārtiku, pacientam var trūkt apetītes, turklāt, audzējam attīstoties, ķermenim vajadzēs arvien vairāk enerģijas, lai funkcionētu. Papildu tam slimnieks var piedzīvot izteiktu nespēku un pastāvīgu nogurumu.

Vēdera pūšanās

Aizkuņģa dziedzera vēzis var ietekmēt tam apkārt izvietotos orgānus, tādējādi neļaujot kuņģim pilnvērtīgi apstrādāt uzņemto pārtiku. Tā rezultātā pacients var izjust vēdera pūšanos pēc ēdienreizēm, apetītes zudumu un pastiprinātu gāzu veidošanos. Nereti slimnieki sūdzas, ka jūtas pārēdušies pat pēc pavisam nelielas maltītes. Iespējams novērot arī grēmas un citus gremošanas traucējumus.

Izmaiņas izkārnījumos un urīnā

Aizkuņģa dziedzera audzējam nosprostojot aknu žultsvadus, var mainīties izkārnījumu vai urīna krāsa, tie var iegūt specifisku smaku. Tualetes apmeklējuma reizēs var parādīties asiņu piejaukums.

Ādas problēmas

Onkoloģiskas saslimšanas rezultātā cilvēkam var attīstīties dažādas ādas saslimšanas – āda pastāvīgi ir sausa, plēkšņaina un niezoša. Pielietojot ierastās ārstēšanas metodes, simptomi nemazinās.

Diabēts

Aptuveni 10% aizkuņģa dziedzera vēža pacientu tiek diagnosticēts diabēts. Ķermenī tiek aizkavēta insulīna veidošanās, kā rezultātā attīstās diabēts ar visiem tā ierastajiem simptomiem, piemēram, nogurumu, izteiktām slāpēm, biežu urinēšanu un nejutīgiem roku un kāju pirkstiem.