Ne viens vien piekristu, cik labi būtu, ja ādas stāvoklis ziemā būtu tāds pats kā vasarā. Taču diemžēl tas nav iespējams – apkure padara gaisu sausāku, kas veicina ādas dehidratāciju, savukārt ārējie faktori – spēcīgs vējš un aukstums – ātrāk noārda ādas lipīdu aizsargslāni. Kā rudens un ziemas periodā labāk pasargāt ķermeņa ādu un saglabāt tās veselību, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Iestājoties mitrākam un vēsākam laikam, iedzīvotāji, kuri sirgst ar noteiktām hroniskām kaitēm, piemēram, locītavu saslimšanām vai elpceļu slimībām, var piedzīvot slimības saasinājumu. Tas saistīts ar dažādiem faktoriem, tostarp mainīgākiem laikapstākļiem, temperatūras pazemināšanos un pastiprinātu vīrusu izplatību.

Rudenī ķermeņa ādas kopšanas vajadzības mainās – laikapstākļu ietekmē āda var kļūt sausāka un jutīgāka pret kairinājumu, tādēļ ieteicams pārskatīt, kādus ķermeņa kopšanas līdzekļus izvēlamies, un pievērst uzmanību tam, kā saudzīgāk veikt mazgāšanos. Ar noderīgiem ieteikumiem ķermeņa ādas kopšanā dalās dermatoloģe un klīniskā farmaceite.

Matu un galvas ādas veselība ir svarīga ikvienam, tomēr dažādu ādas problēmu dēļ daudziem cilvēkiem ir nepieciešams tai pievērst īpašu uzmanību. Dermatoloģe un klīniskā farmaceite sniedz padomus un iesaka risinājumus, kā rūpēties par galvas ādu un matiem, kā arī dalās ar informāciju par visbiežāk sastopamajām galvas ādas problēmām un to ārstēšanu.

Vasaras spožā saule un karstums var būt izaicinājums ādas kopšanā. Kā pēc aizvadītajiem vasaras mēnešiem palutināt ādu, piešķirt tai mirdzumu un palīdzēt atgūt mitruma līmeni? Te noderēs kosmētiskās sejas maskas. Kā tās pareizi izvēlēties un lietot tā, lai gūtu vislabāko efektu? Stāsta dermatoloģe un farmaceite.

Ir reizes, kad iegādātais ādas kopšanas līdzeklis "neuzvedas kā nākas" – mēdz pievilt pat šķietami "vislabākais" vai tas, kas "bija ideāls draudzenei". Šādos gadījumos risinājumu var meklēt aptiekā, kur pieejamie līdzekļi ir dermatoloģiski pārbaudīti un saruna ar farmaceitu var būt patiesi noderīga.

Svīšana ir organisma aizsargmehānisms, kas palīdz uzturēt optimālu ķermeņa temperatūru. Tomēr, kad sviedru dziedzeri sāk darboties pārmērīgi, tas var radīt ne tikai fizisku diskomfortu, bet arī emocionālus un sociālus izaicinājumus. Kāpēc dažiem cilvēkiem svīšana kļūst par problēmu, kas to izraisa un kā ar to cīnīties, skaidro farmaceite un dermatoloģe.

Apsārtums, sāpīgas plaisiņas un zvīņošanās – iekaisumu lūpu kaktiņos dēvē par angulāro heilītu, un tas var attīstīties vienā vai abos lūpu kaktiņos, kā arī skart jutīgo ādu ap tiem. Angulārais heilīts nav vien kosmētisks defekts, iekaisuši lūpu kaktiņi var radīt būtisku diskomfortu, traucējot runai un ēdiena uzņemšanai, turklāt nereti tie ilgstoši nedzīst, un nepatīkamās sajūtas pieņemas spēkā. 

Siltāks laiks, gaisa mitruma svārstības un pastiprināta saules iedarbība mūsu ādai rada zināmus izaicinājumus. Lai izvairītos no ādas problēmām vasarā, svarīgi saprast, kā katrs ādas tips uz šiem izaicinājumiem reaģē un kā varam savai ādai palīdzēt justies un izskatīties veselai. 

Kukaiņi vasarā ir tik par dabiska parādība, kā sniegs ziemā, tiesa, tie var sagādāt daudz nepatīkamu sajūtu, tādēļ, sastopoties ar kukaiņiem, kas kož vai dzeļ, ir labi būt gatavam.