Latvijā ir iestājusies īsta ziema ar salu un vēju, kas daudziem nozīmē ne tikai ikdienas neērtības, bet arī pastiprinātus izaicinājumus ādai. Tieši ziemas mēnešos biežāk saasinās ādas slimības un parādās jaunas sūdzības. Kā šajā laikā pareizi rūpēties par ādu un mazināt uzliesmojumu risku, skaidro “Euroaptieka” klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova un dermatoloģe Lāsma Kalnbērza. 

Ziemā ādas slimību uzliesmojumi kļūst biežāki, jo auksts laiks un zems mitruma līmenis būtiski vājina ādas aizsargbarjeru. Dermatoloģe Lāsma Kalnbērza skaidro, ka auksts gaiss un iekštelpu apkure sausina ādu, samazina tās dabisko tauku aizsargslāni un pastiprina transepidermālo ūdens zudumu. Tā rezultātā āda kļūst jutīgāka un vairāk pakļauta kairinājumam un iekaisumam. Uzliesmojumi rodas brīdī, kad āda zaudē mitrumu ātrāk, nekā spēj atjaunoties, īpaši cilvēkiem ar atopisko dermatītu, seborejisko dermatītu un psoriāzi. 

Ādas slimības, kas ziemā saasinās

Psoriāze 

Tiek lēsts, ka Latvijā ar psoriāzi slimo aptuveni 2–4% iedzīvotāju* jeb 38 000 līdz 76 000 cilvēku. Psoriāzei raksturīgas biezas, sudrabaini zvīņainas plāksnes uz apsārtušas ādas, nereti ar sāpīgām plaisām. Ziemā saasinājumus veicina auksts un sauss gaiss, samazināta saules gaismas (UV starojuma) iedarbība, kā arī stress, infekcijas un mehānisks kairinājums, piemēram, berze no bieza apģērba. Šajos apstākļos pastiprinās zvīņošanās, plēksnes kļūst izteiktāk iekaisušas, āda var plaisāt un kļūt sāpīga, būtiski samazinot ikdienas komfortu.  

Atopiskais dermatīts 

Starptautiski tiek lēsts, ka atopiskais dermatīts skar aptuveni 3–7 % pieaugušo iedzīvotāju**. Balstoties uz šiem datiem, iespējams, ka Latvijā ar atopisko dermatītu slimo aptuveni 57 000 līdz 133 000 cilvēku. Atopiskais dermatīts izpaužas ar izteiktu niezi, ļoti sausu, raupju ādu, apsārtumu un plaisām, visbiežāk skarot rokas, seju, kaklu un locītavu rajonus. Ziemā saasinājumus veicina sauss gaiss, aukstums un apkures sezona. Šie faktori bojā ādas aizsargbarjeru, savukārt niezi visbiežāk provocē tieši ādas sausums, nevis alergēni. Situāciju pasliktina arī bieža roku mazgāšana un dezinfekcijas līdzekļu lietošana, kā rezultātā nieze pastiprinās, āda plaisā un var attīstīties sekundāras infekcijas. 

Seborejiskais dermatīts 

Balstoties uz starptautisko izplatības novērtējumu (apmēram 4–5 % populācijas***), Latvijā varētu būt aptuveni 57 000 līdz 95 000 cilvēku, kuriem ir seborejiskais dermatīts. Seborejiskajam dermatītam raksturīga lobīšanās, taukaina vai sausa zvīņošanās un spīdīgs apsārtums, visbiežāk galvas ādā, sejā, uzacīs un aiz ausīm. Farmaceite skaidro, ka ziemā saasinājumus veicina ultravioletā starojuma trūkums, stress, imūnās atbildes izmaiņas un cepuru valkāšana, kas ierobežo galvas ādas ventilāciju un veicina mikroorganismu (īpaši Malassezia rauga sēnīšu) aktivitāti. Rezultātā pastiprinās lobīšanās, apsārtums un nieze, radot izteiktu diskomfortu. 

Agrīnās saasinājumu pazīmes, kam pievērst uzmanību 

Dermatoloģe aicina nepalaist garām pirmos brīdinājuma signālus, kas liecina, ka āda ir zaudējusi mitrumu un aizsargbarjeras funkciju: 

• savelkoša sajūta pēc mazgāšanās – āda kļūst nepatīkami sausa jau neilgi pēc nomazgāšanas, pat lietojot maigi attīrošus līdzekļus,
• pastiprināts sausums un lobīšanās – parādās raupji, loboši ādas laukumi, kas iepriekš nav bijuši,
• neliela nieze vai durstīšana – var būt pirmā pazīme, ka ādas aizsargbarjera ir apdraudēta,
• apsārtums vai tekstūras izmaiņas – āda kļūst nedaudz sārta vai nelīdzena, īpaši ap rokām, seju vai zonām, kurām ir tendence uz uzliesmojumiem,
• dedzināšana no ierastiem kopšanas līdzekļiem – pat produkti, kas iepriekš bijuši labi panesami, pēkšņi sāk kairināt ādu. 

Autors: Shutterstock.com

Biežākās kļūdas un ieteikumi 

Farmaceite uzsver, ka ziemas laikā ādas stāvokli nereti pasliktina ikdienas ieradumi, kas sākotnēji šķiet nekaitīgi. Piemēram, bieža un ilga mazgāšanās ar karstu ūdeni pakāpeniski noārda ādas aizsargbarjeru, padarot to sausāku un jutīgāku pret kairinājumiem. Ieteicams mazgāties ne ilgāk par 10–15 minūtēm un izvairīties no pārlieku karsta ūdens. Tāpat pēc mazgāšanās ieteicams ķermeni viegli nosusināt un izvairīties no ādas berzēšanas ar dvieli.  

Situāciju vēl vairāk var saasināt neatbilstoši attīrošie līdzekļi – īpaši tie, kas satur smaržvielas vai kuriem ir pārāk augsts pH līmenis. Tāpēc farmaceite iesaka izvēlēties maigi attīrošos līdzekļus ar ādai tuvu pH (aptuveni 5–5,5), kas palīdz saglabāt tās dabisko līdzsvaru. 

Tāpat bieži pieļauta kļūda ir nepietiekama ādas mitrināšana vai kopjošo līdzekļu lietošana tikai tad, kad diskomforts jau ir izteikts. Ziemā ādu nepieciešams kopt regulāri, jo sauss iekštelpu gaiss un krasas temperatūras maiņas veicina mitruma zudumu pat tad, ja sākotnēji simptomi šķiet nenozīmīgi.  

Dermatoloģe papildina, ka saasinājumu periodos nevajadzētu turpināt lietot aktīvās vielas, piemēram, skābes vai retinolu, īpaši uz sejas un skartajās zonās, jo tās var vēl vairāk kairināt jau novājinātu ādu. Ir ieteicams telpās izmantot gaisa mitrinātājus, lai mazinātu sausā gaisa ietekmi uz ādu, kā arī pievērst uzmanību apģērbam – priekšroku dodot mīkstiem, elpojošiem kokvilnas audumiem, jo biezi ziemas apģērba slāņi no vilnas vai sintētiskām šķiedrām var berzēties pret jutīgu ādu un veicināt mehānisku kairinājumu vai iekaisuma uzliesmojumus. 

Emolienti – sabiedrotais saasinājumu kontrolē 

Farmaceite skaidro, ka ziemā emolienti kļūst par vienu no svarīgākajiem līdzekļiem ādas slimību uzliesmojumu aprūpē. Tie palīdz atjaunot ādas aizsargbarjeru un palēnina mitruma iztvaikošanu. Emolientu sastāvā parasti ir vielas, kas veido aizsargplēvi uz ādas (piemēram, vazelīns, parafīns vai silikoni), lipīdus atjaunojošas sastāvdaļas, piemēram, keramīdi un augu eļļas, kā arī mitrumu piesaistošas vielas – hialuronskābe, glicerīns vai urīnviela, kas palīdz ādai noturēt ūdeni un mazina sausuma sajūtu. Cilvēkiem ar atopisko dermatītu, seborejisko dermatītu vai psoriāzi regulāra emolientu lietošana var būt izšķiroša, lai nieze, apsārtums un plaisāšana neattīstītos par pilnvērtīgu saasinājumu. 

Farmaceite uzsver, ka emolienti jālieto konsekventi – ne tikai tad, kad simptomi jau ir izteikti, bet arī profilaktiski. Tos var sastapt dažādos formātos – losjonu, krēmu, gēlu vai aerosolu veidā. Katram gadījumam ieteicams izvēlēties sev piemērotu tekstūru, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu. Smagākos bojājumu gadījumos ieteicams lietot biezākus krēmus vai losjonus, uzklājot tos kā pamatīgu slāni un ļaujot ādai tos uzsūkt, savukārt profilaktiski pietiek ar plānāku slāni. Tos ieteicams uzklāt vairākas reizes dienā, īpaši pēc mazgāšanās, kad āda ir visvairāk pakļauta mitruma zudumam un vislabāk spēj uzņemt kopjošās vielas. 

*Pētījums par Psoriāzes sistemātiska ārstēšana Latvijā: ārstu aptauja (RSU, 2023): https://dspace.rsu.lv/items/460844d9-c977-4103-acec-38a7f8d11582 

**Pētījums par atopisko dermatītu (The Lancet, 2024): https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(24)02519-4/abstract 

***Pētījums par seborejisko dermatītu un tā globālo izplatību (JAMA Dermatology, 2021): https://jamanetwork.com/journals/jamadermatology/fullarticle/2820685