Sievietes āda pilnbriedā
Konsultē dermatoloģe, veneroloģe Jūlija Boļšakova Dinsbergas klīnikā
Ap 40–50 jubileju sieviete tuvojas savas dzīves un karjeras pilnbriedam un turpina atplaukt kā roze. Un, jā, viņas ķermenī notiek izmaiņas, kas iezīmē menopauzes tuvošanos. Tas var ilgt pāris, bet var arī desmit gadus. Šīm iekšējām svārstībām līdzi dzīvo arī viņas āda. Vienu mēnesi tā var būt sausa un jutīga, nākamajā – parādīties izsitumi, bet vēl pēc laika viss it kā pēkšņi normalizēties. Tomēr tas nekad nenotiek nejauši.
Autors: Publicitātes foto
Āda kā veselības indikators
Pirms pievēršamies konkrētiem izaicinājumiem, ko mūsu āda piedzīvo, tuvojoties un iestājoties menopauzei, jāsaprot, ka ādas izskats nekad nav tikai skaistuma jautājums. Tā ļoti precīzi atspoguļo iekšējos organisma procesus. Pigmentācijas raksturs, iekaisumi, izteikts sausums var signalizēt arī par vairogdziedzera traucējumiem vai mikroelementu deficītu. Piemēram, ja trūkst dzelzs, cinka vai D vitamīna, kolagēna sintēze var būt apgrūtināta neatkarīgi no veiktajām procedūrām. Savukārt citreiz sievietei šķiet, ka attīstījusies alerģija, taču patiesībā tā ir fizioloģiska jutīguma maiņa hormonālu pārmaiņu dēļ.
Tāpēc visiedarbīgākās rūpes par ādu būs, ja tās īsteno sadarbībā ar zinošu dermatologu, kurš izvērtē ne tikai ārējos simptomus, bet arī iespējamos iekšējos cēloņus un, ja nepieciešams, piesaista citus speciālistus – piemēram, ginekologu vai endokrinologu, lai risinājums būtu komplekss un medicīniski pamatots. Šādu pieeju piedāvā Dinsbergas klīnika, kur profesionāla, lietišķa attieksme apvienota ar mājīgu vidi un ciešu starpdisciplināru speciālistu sadarbību.
Lipīdu barjera
Pre un menopauzes periodā galvenās izmaiņas sievietes organismā saistītas ar hormona estrogēna samazināšanos. Tam notiekot, vājinās ādas lipīdu barjera – slānītis, kas aizsargā un notur mitrumu ādā. Tāpēc pirmais, ko sieviete izjūt, ir dehidratācija – āda kļūst sausāka, jutīgāka, parādās velkoša sajūta.
Kad lipīdu barjera kļūst vājāka, āda zaudē ne tikai spēju noturēt šķidrumu, bet arī kļūst caurlaidīgāka ārējai videi, tā nespēj vairs tik labi sevi pasargāt, tādēļ straujāk var veidoties iekaisumi.
Mājās, ikdienas ādas kopšanā galvenais uzsvars būtu liekams uz mitrināšanu un lipīdu barjeras stiprināšanu. To nodrošinās keramīdi, lipīdi, taukskābes, hialuronskābe. Atsevišķos gadījumos – peptīdi vai retinols, ja zināms, ka ir laba tā panesamība. Dažkārt tiešām pietiek ar pareizu mitrināšanu un lipīdu līdzsvara atjaunošanu, lai āda atkal izskatītos gludāka, tvirtāka, starojošāka.
Savukārt ārsta kabinetā pieejamas dažādas metodes. Piemēram, biorevitalizācija ar hialuronskābi un papildvielām uzlabo šūnu vidi un stimulē kolagēna sintēzi.
Kolagēns, fibroblasti un elastība
Hormonālās svārstības ietekmē arī fibroblastus – šūnas, kas sintezē kolagēnu. Ar gadiem to aktivitāte samazinās, un perimenopauzē, hormonālo svārstību dēļ, šis process var kļūt vēl straujāks. Kad samazinās kolagēna un elastīna daudzums, āda kļūst plānāka, zaudē tonusu, lēnāk atjaunojas.
Kā mēs to izjūtam ikdienā? Ilgāks lidojums vai tikai viena sliktāk gulēta nakts var būt redzama sejā pat vairākas dienas – parādās tūska, asāk iezīmējas sīkās krunciņu, āda izskatās pelēcīga un nogurusi. Šādos mirkļos īpaši svarīgi atcerēties, ka grumbiņas šajā vecumā nav tikai mīmikas rezultāts, tās bieži saistītas ar dehidratāciju, tāpēc intensīvi mitrinoši kosmētikas līdzekļi vai procedūras tiešām var ļoti uzlabot kopējo izskatu un arī pašsajūtu.
Ar laiku samazinās ne tikai kolagēns, bet arī mūsu kaulu blīvums un saišu noturība. Tas ietekmē sejas ovālu, mēdz teikt – tas noslīd. Lai to uzlabotu, dažkārt nepieciešama strukturāla pieeja ar liftinga metodēm.
Tiešām akne?
Jau runājām par lipīdu barjeras samazināšanos, kas vājina ādas aizsardzību no ārpuses. Savukārt organismā iekšienē estrogēna samazināšanās laikā receptori kļūst jutīgāki pret androgēniem, tā dēvētajiem vīrišķajiem hormoniem, un kortizolu jeb stresa hormonu. Tā visa rezultātā sievietei var parādīties pieaugušo jeb vēlīnā akne. Parasti tie ir dziļi, sāpīgi izsitumi, kas tipiski izvietojas uz zoda un kakla zonas. Pat ja izsitumus nesaspaida, ko noteikti vajadzētu izvairīties darīt, pēc tiem bieži paliek violetīgas nokrāsas pēciekaisuma pigmentācija. Ja neko nedara, tā var saglabāties ilgstoši, jo līdz ar gadiem ādas reģenerācijas jeb pašas atjaunošanās spējas ir mazinātas.
Tāpēc, ja parādās izsitumi, ir aizdomas par akni, noteikti nevajadzētu vilcināties ar vizīti pie dermatologa. Jo ātrāk uzsākta ārstēšana, jo labāki rezultāti būs.
Pigmentācija un saules ietekme
Šis būtu jāņem vērā visām sievietēm – perimenopauzes laikā āda kļūst jutīgāka pret saules starojumu. Uzturoties saulē bez aizsardzības, veidojas nevienmērīgs tonis, un tā dēvētie pigmenta pleķīši. Visizteiktāk tie rodas uz sejas un plaukstu virspusēm. Tas notiek, jo ādas šūnas sāk ražot vairāk pigmenta, jo tām kļūst aizvien grūtāk pretoties saules UV iedarbībai.
Lai no tā izvairītos, būtiska ir profilakse – aizsargkrēmi ar filtru SPF 50 un fiziska aizsardzība ar apģērbu, piemēram, saulessargs, garas piedurknes, platmale. Ja pleķīši jau izveidojušies, no tiem atbrīvoties palīdzēs dermatologs. Ārsts ieteiks mājās lietojamus produktus, kas tiešām gaišina tumšos laukumus. No procedūrām ļoti labus rezultātus sniedz individuāli pareizi piemeklētas lāzerprocedūras.
Rozācija un pastiprināta reaktivitāte
Tuvojoties menopauzei, bieži saasinās arī rozācija. Mūsu platuma grādos tā ir ļoti bieži izplatīta problēma. Redzami sīki asinsvadi, āda kļūst reaktīva, parādās apsārtums vai iekaisuma formas. Ir arī rozācijas forma ar ādas virsējā slāņa sabiezējumu un lobīšanos – to jūt, kā grubuļainu kārtiņu, pieskatoties sejai.
Tā kā rozācijas gadījumā jutīgums var mainīties pat mēneša laikā, universāli kopšanas ieteikumi nederēs – nepieciešama individuāla taktika. Ja rozācijas problēmā dominē asinsvadu komponents, var palīdzēt lāzertehnoloģijas – intensīvi pulsējošā gaisma, diodu vai Nd:YAG lāzeri. Ja izteiktāks ir iekaisums, vispirms jāārstē tas un tikai pēc tam varēs strādā ar asinsvadiem. Ļoti būtiski zināt, ka rozācija pati no sevis nepāries un nemazināsies, tā progresē, ja neko nedara.
Autors: Publicitātes foto
Mati un nevēlams apmatojums
Hormonālās svārstības ietekmē arī galvas ādu. Tajā var veidoties hronisks, lēns iekaisums, ko ādas ārsts redz dermatoskopijā. Tā rezultātā mati kļūst plānāki, trauslāki, ar laiku izkrīt. Šeit var palīdzēt plazmas terapija, aminoskābes un citas stimulējošas metodes.
Vienlaikus dažkārt parādās nevēlams apmatojums uz sejas, zoda, kakla. Šādos gadījumos pirms veikt estētiskās procedūras, lai no matiņiem atbrīvotos, vēlama hormonāla izmeklēšana un, iespējams, sadarbība ar ginekologu vai endokrinologu. Ja nevēlamo matiņu augšanu izraisa hormonāls traucējums, tikai lāzerepilācija var nedot gaidīto efektu. Tāpēc pirms estētiskas iejaukšanās ir svarīgi izvērtēt analīzes un kopējo sievietes veselības stāvokli.
Ak, tās krunciņas!
Mājās lietotie kosmētikas līdzekļi ar anti-aging efektu var sniegt atbalstu, lai tik strauji neveidojas jaunas krunciņas un nepadziļinās jau esošās, tomēr vislabākie rezultāti ir ārsta kabinetā panākamie.
Piemēram, botulīna toksīna injekcijas mūsdienās ir efektīvas un drošas, tās var lietot tiešām ārkārtīgi dozēti un gaumīgi, palīdzot mazināt muskuļu tonusu, kas, atkārtojot kustību, fiziski burtiski sagrumbo ādu. Mūsdienās pieejams arī mezobotokss – virspusēja tehnika poru sašaurināšanai, jutīguma mazināšanai un smalku krunciņu izlīdzināšanai.
Lieliskus rezultātus gan ādai, gan matiem var sasniegt ar plazmas terapiju – tajā izmanto paša pacienta asinīm īpašā tehnoloģijā iegūtus augšanas faktorus, kas aktivizē fibroblastus un uzlabo šūnu atjaunošanos.
Būtiski, ka procedūras tiek plānotas individuāli, ņemot vērā hormonālo fonu un kopējo veselības stāvokli.
Pirmais solis ir konsultācija – izprast, kas notiek ar ādu šajā dzīves posmā, un izveidot personalizētu plānu. Medicīniski pamatota estētika, ko piedāvā Dinsbergas klīnika, ļauj sasniegt dabiskus, līdzsvarotus rezultātus un saglabāt pašsajūtu, kas atbilst sievietes pilnbriedam.
