Bieži vien, mainoties sezonai vai iestājoties aukstākam un mitrākam laikam, mēdzam izjust sāpes dažādās ķermeņa vietās, piemēram, muskuļos, locītavās un citur, kur senāk bijušas kādas traumas. Kāpēc, gadalaikiem mainoties, cilvēki var izjust sāpes konkrētās ķermeņa daļās un kā rīkoties šādos gadījumos, skaidro traumatologs un  farmaceite.

Vingrošana mājās var būt ne mazāk efektīva kā nodarbības sporta zālē vai fizioterapeita uzraudzībā. Noskaidrosim, kādus vērtīgus ieguvumus sniedz vingrošana mājas apstākļos!

Pasaules Veselības Organizācijas dati ir satraucoši – tie vēsta, ka 64% gadījumu seniori traumas gūst pašu mājās, bet kritieni ir otrs biežākais nāves cēlonis gan Latvijā, gan pasaulē. Šonedēļ atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu, ergoterapeite atgādina, kā pašu spēkiem varam mazināt kritienu risku, kas ir īpaši svarīgi cilvēkiem gados.

Pēdējie rudens darbi dārzā, lapu grābšana, pārāk liela slodze treniņā vai pārgājienā nereti beidzas ar sāpošu muguru un locītavām. Sāpes jūtami apgrūtina kustību iespējas, tāpēc gribas tām rast ātru un efektīvu risinājumu.

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, KRC “Jaunķemeri” ergoterapeitu komanda šonedēļ dalās ar padomu sēriju, kas dzīvē un sadzīvē var noderēt katram. Lai arī šobrīd saslimšanas gadījumu skaits ar Covid-19 vairs nav tik liels kā pērn, aizvien daudzi sastopas ar pārslimošanas atstātajām sekām jeb tā dēvēto garo kovidu.

Par imūnsistēmas stiprināšanu jādomā visa gada garumā. Nereti cilvēku zināšanas par imunitātes veicināšanu aprobežojas ar C vitamīna uzņemšanu sezonā, kad biežāk gadās slimot ar saaukstēšanos un gripu. Tomēr ar C vitamīnu ne vienmēr var pietikt.

Mazkustīgums un ilgstošs, sēdošs darbs ietekmē ne tikai pašsajūtu un darba produktivitāti, bet dienas beigās vēl vairāk nogurdina ķermeni un prātu. Bieži vien pēc birojā pavadītas darba dienas jūtamies tik noguruši, ka atkal ieslīgstam dīvānā un turpinām telefona ekrānā skrollēt Instagram vai skatīties seriālus.

Tas, vai mūsu locītavas jūtas labi, lielā mērā ietekmē arī mūsu vispārējo kustību prieku. Taču to bieži vien novērtējam vien tad, kad jau parādās kādas sāpes, diskomforts un problēmas. Ko varam darīt ikdienā, lai jau laikus rūpētos par locītavām? Konsultē farmaceits.

Masāžas var ne vien mazināt stresu, bet arī novērst slimību rašanos un kalpot kā papildterapija smagā atveseļošanās procesā. Tāpēc ieteicams būtu regulāri lutināt sevi ar šādu dāvanu un veidot to kā veselīgu ieradumu, lai visa gada garumā izjustu enerģiju un pacilātību.

Sklerodermija ir reta hroniska saistaudu slimība, kas izpaužas galvenokārt ādā, bet var skart arī citus orgānus; tā saistīta ar ādas un saistaudu sacietēšanu un savilkšanos. Sklerodermija biežāk skar sievietes nekā vīriešus, un tā visbiežāk rodas vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Lai gan sklerodermiju nav iespējams pilnībā izārstēt, dažādas ārstēšanas metodes var atvieglot simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti.