Sports nav tikai brīvā laika pavadīšana. Uzlabojot jauniešu prāta spējas, būtiski paaugstinot noturību, attīstot spēju pārvarēt grūtības, nodrošinot iespēju sastapties ar domubiedriem, sports palīdz būt formā gan fiziski, gan mentāli. Regulāra kustība mazina stresu, trauksmi un dusmas, tā vietā nesot prieku, aizrautību, virzības un piederības sajūtu. 

Pierādīts, ka liekais svars ir viens no būtiskākajiem riska faktoriem dažādām ar iekaisumu saistītām slimībām, tai skaitā onkoloģiskām un sirds asinsvadu saslimšanām. Zaudējot liekos kilogramus, šie veselības riska faktori arī mazinās, bet katrā vecumposmā ir savas nianses, kam pievērst uzmanību, lai svara korekcija būtu efektīva.

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā meklējam veidus, kā saglabāt veselību, enerģiju un dzīvesprieku ilgtermiņā. Lai gan varētu šķist, ka noslēpums slēpjas jaunākajos uztura bagātinātājos vai modernākajās veselības tendencēs, atbilde ir daudz vienkāršāka – un daudz pieejamāka. Viens no labākajiem risinājumiem ir spēka treniņi – fizisko vingrinājumu komplekss, kurā tiek izmantots ārējais svars, ķermeņa masa vai pretestības trenažieri, lai palielinātu muskuļu spēku un izturību. 

Neatkarīgi no vecuma arvien vairāk cilvēku cieš no muguras un locītavu sāpēm. Tikai katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs nedēļā sasniedz ieteicamo fizisko aktivitāšu apjomu, kas ievērojami palīdz pasargāt kaulus un locītavas no iekaisuma, traumām un virknes slimību. Kā neļaut ikdienas slodzei pārsteigt ķermeni nesagatavotu, informē traumatologs.

Fiziskās aktivitātes un kustēšanās ir būtisks vispārējās veselības, labsajūtas un daudzu slimību profilakses pamats. Taču jāņem vērā, ka tām, īpaši aktīvāk sportojot, nepieciešami dažādi resursi, ar ko mums savs organisms ir jānodrošina.

Fiziskās aktivitātes senioriem ir īpaši svarīgas, rūpējoties par sirds veselību un garāku mūžu. Vasaras karstajās dienās, ir svarīgi atcerēties, ka svelmē palielinās slodze uz sirdi, īpaši senioriem un cilvēkiem ar hroniskām sirds saslimšanām. 

Joga attīsta cilvēku vispusīgi – caur ķermeni, prātu un emocijām, kā arī palīdz sasniegt fizisko un psiholoģisko harmoniju. Tā dažus no ieguvumiem, ko gan lieliem, gan maziem sniedz jogas treniņi, raksturo "Rimi Bērniem" eksperte, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.

Parkos, dabas takās un ielās aizvien vairāk dažādu paaudžu cilvēki skrien. Arī iespēja pierādīt savu varēšanu garajā skrējienā – maratonā – aizrauj aizvien vairāk, un ne mazums ir arī tādu, kuri skriešanas treniņus uzsākuši gandrīz no nulles. Kāda būtu pareizā pieeja un kā būtu jāskrien, lai iegūtu labu fizisko formu, taču nekaitētu veselībai?

Spēcīgi muskuļi, laba asinsrite un enerģijas pieplūdums – šo iemeslu dēļ sportisti nespēj iedomāties savu dzīvi bez treniņiem. Fiziskās aktivitātes uzlabo pašsajūtu, lai gan reizēm pēc treniņa sāp locītavas un ķermeņa stīvums ir teju nogurdinošs. Lai muskuļu šūnas pēc sportošanas ātrāk atjaunotos, tām ir nepieciešama palīdzība. 

Sākoties dārza darbu sezonai, ir īpaši jāpievērš uzmanība muguras un locītavu veselībai. Lai gan dārzkopība sniedz ieguvumus fiziskai un garīgai veselībai, tā prasa pielietot lielu fizisko slodzi, kas atšķiras no ikdienas slodzes, pat ja cilvēks aktīvi nodarbojas ar sportu. Atkārtotās, ikdienā neierastās kustības var ietekmēt muskuļus un locītavas, izraisot diskomfortu, sasprindzinājumu vai pat traumas.