Sakoptāks pagalms, krāšņāki ziedi un vēl gardāki tomāti vasarā ir vien dažas no idejām, kādēļ līdz ar sniega atkāpšanos zaļie pirkstiņi tā vien niez ķerties pie āra darbiem. Kā parūpēties par sevi un neiedzīvoties tulznainās rokās, muguras sāpēs un citās ķibelēs, bet ko darīt, ja, rosoties dārzā, tomēr gadījies iegūt traumu, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane. 

Parādoties spožajiem pavasara saules stariem, sākam aktīvāk pavadīt laiku ārā un daudzi no mums arī atgriežas pie dārza un siltumnīcu darbiem. Taču pēc ziemas bieži vien mēdzam pārvērtēt spēkus un atsākam fiziskās aktivitātes, tai skaitā aktīvus dārza darbus, pārāk strauji. Kā atsākt dārza darbus droši, nekaitējot veselībai, stāsta farmaceits.

Tuvojoties skolēnu brīvlaikam, kad bērni pavadīs laiku dažādās aktivitātēs gan ārā, gan iekštelpās, ir vērts pārrunāt ar bērnu drošības noteikumus, lai brīvlaika aktivitātes nenovestu pie traumām.

Pēc Pasaules Veselības organizācija  datiem katru gadu tiek reģistrēti 37 miljoni kritienu, pēc kuriem cilvēkam nākas vērsties pēc medicīniskas palīdzības. Šobrīd laika prognoze vēsta – laiku pa laikam būs atkusnis, tad atkal sals. “Esiet uzmanīgi uz slidenām ietvēm!” brīdina ergoterapeite un dalās padomos, kā izvairīties no traumām, ko var gūt paslīdot.

Sniega kupenas, slidenas ietves, aktivitātes dabā – ziemā ir tik daudz riska momentu, kad pavisam viegli iespējams iegūt traumu. Sasitums, ja vien nav cietusi galva, protams, ir salīdzinoši maza problēma, taču ziema var sagādāt arī krietni nepatīkamākus pārsteigumus. Kā izvairīties no traumas un ko darīt, ja tomēr tā ir gadījusies?

Līdz ar rudens tuvošanos Latviju pārņem sēņošanas "trakums". Bekas un baravikas, gailenes un bērzlapes gozējas grozos, šķīvjos un sociālo tīklu attēlos, bet, lai tiktu pie kārdinošajām meža veltēm, sēņotājiem reizēm jāpārvar ne mazums šķēršļu – arī visai bīstamu. 

Uz pirksta iestrēdzis gredzens vasarā, kad karstuma dēļ mēdz rasties tūska, vai, kas pavisam traki, tūkums strauji iestājas pēc kukaiņa, piemēram, bites dzēliena, ir visai iespējama un bieža parādība. Farmaceite un uzsver, ka šādos brīžos var pat izvērsties dzīvībai bīstama situācija, jo rota pārvēršas par mazu žņaugu, ietekmējot visu asinsriti.

Kuras veselības problēmas visbiežāk varētu sagādāt rūpes Dziesmu un deju svētku, kā arī citu vasaras festivālu un notikumu laikā gan dalībniekiem, gan koncertu apmeklētājiem?  Kā rīkoties, ja kāda no tām nomāc? Profesionālus ieteikumus svētku nedēļā atgādina Dziesmu un deju svētku dalībniece deju ansamblī „Madara”, „Mēness aptieka” farmaceite Ieva Virza.

Tendences bērnu traumatismā gadu no gada nemainās – iestājoties siltam laikam, pacientu skaits slimnīcas uzņemšanas nodaļā joprojām pieaug. Pie ārstiem vēršas ar visdažādākā veida ievainojumiem, kas gūti galvenokārt dažādu brīvdabas izklaižu dēļ.

Dažādos nelaimes gadījumos gūtas traumas, saķeršanās ar dzīvās dabas pārstāvjiem, transporta negadījumi un pārgalvība pie ūdeņiem ir biežākās Jāņu svinēšanas laika problēmas, par ko apdrošinātāji pēc svētkiem saņem atlīdzību pieteikumus.