Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 1. novembrī Saeimā rīkos konferenci par nākotnes veselības ekonomiku, taču 23. oktobrī atbalstīja valsts budžeta projektu 2025. gadam, kas paredz valsts veselības aprūpes badināšanu. 

2024. gada oktobrī, Krūts veselības mēnesī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Laboratorijas dienests ir uzsācis pilnu gēnu BRCA1 un BRCA2 testēšanu ar jaunākās paaudzes sekvencēšanas tehnoloģiju NGS, kas ļaus precīzi diagnosticēt un  attiecīgi efektīvi ārstēt pacientes ar agresīviem krūts vēža audzējiem, mazināt ķīmijterapijas zāļu blaknes un ārstēšanas komplikācijas, attiecīgi pagarinot dzīvildzi un mazinot mirstību.

Rīgas 1. slimnīcas un Rīgas Stradiņa universitātes Inovāciju centra hakatonā “Lielais četrinieks: no telpas līdz pacientam” galveno balvu saņēma  komandas "Mazais 4" ideja par medicīnisko palīglīdzekļu un implantu 3D printēšanas laboratorijas izveidošanu. Veicināšanas balva par otro labāko ideju piešķirta komandai “Rūpes Dizainā” par projektu mentālās labbūtības pakalpojuma ieviešanai. 

Lai veicinātu iedzīvotājiem ar aprūpes nepieciešamību piemērotu pakalpojumu pieejamību,  29. oktobrī valdības sēdē pieņemts plāns  ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai 2024.–2029. gadam.

Valdība otrdien, 29. oktobrī, atbalstīja Veselības ministrijas priekšlikumu ļaut vairākām ārstniecības iestādēm – Nacionālajam rehabilitācijas centram “Vaivari,” slimnīcai “Ģintermuiža” un Piejūras slimnīcai – ieguldīt 2023. gada peļņas daļu attīstības projektos. Šis lēmums sekmēs šo iestāžu infrastruktūras uzlabošanu un pakalpojumu kvalitātes celšanu un pieejamas veselības aprūpes nodrošināšanu.

Turpmāk arī veselības nozares valsts kapitālsabiedrības,  kuras (vai kuru struktūrvienības) ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā, varēs pretendēt uz valsts līdzfinansējumu dalībai Latvijai nozīmīgos starptautiskos pētniecības un attīstības projektos ES programmās "Digitālā Eiropa", "Erasmus+" (izņemot mobilitātes projektus), "ES – veselībai", "Nordplus", “Apvārsnis Eiropa” un vēl citās ES politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības programmās.

Latvijas farmācijas tirgū, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, zāļu vairumtirdzniecība jeb zāļu apgāde ir stingri regulēts process, kas paredz līdzvērtīgas zāļu iepirkuma iespējas visām ārstniecības iestādēm un nodrošina spēcīgu konkurenci tirgū, kas atsaucas gan fiziskā zāļu pieejamībā, gan arī konkurētspējīgās zāļu cenās. 

Latvijā pēdējo gadu laikā panākti vērā ņemami uzlabojumi psoriāzes ārstēšanā, tomēr joprojām saglabājas vairāki nopietni šķēršļi, kas kavē pacientu savlaicīgu piekļuvi efektīviem medikamentiem. Lai uzlabotu psoriāzes pacientu ārstēšanu un viņu pilnvērtīgu atgriešanos ģimenes un darba dzīvē, šie šķēršļi jau tuvākajā laikā ir jānovērš, secināts pētījumā par psoriāzes pacientu klīnisko ceļu un bioloģisko medikamentu pieejamību.

Pašvaldības, to izveidotie sociālo pakalpojumu sniedzēji, kā arī citi sociālo pakalpojumu sniedzēji ir aicināti pieteikties Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālajam atbalstam, lai uzlabotu sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu (grupu māja (dzīvoklis), dienas aprūpes centrs, specializētās darbnīcas) pieejamību.

Aktualizējot bērnu zobu un mutes veselības veicināšanas jautājumu, Veselības ministrija atkārtoti, no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada oktobrim, īstenoja apmācību programmu pirmsskolas un sākumskolas pedagogiem par mutes dobuma un zobu veselību. Projekta ietvaros tika īstenots 61 seminārs un vairāk nekā 1540  pedagogi saņēma apliecību par pedagogu profesionālās kompetences apguvi.