Aptauja: pavasarī tikai 15% Latvijas iedzīvotāju dažādo uzturu; vai pietiks spēka visām pavasara aktivitātēm?
Līdz ar pavasari Latvijas iedzīvotāji kļūst aktīvāki – vairāk pavada laiku svaigā gaisā, nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, dažādiem hobijiem, tiekas ar draugiem, bet tikai aptuveni desmitā daļa dažādo uzturu un profilaksei lieto vitamīnu kursu vai kompleksos vitamīnus, minerālvielas, liecina “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujā noskaidrotais.
Apkopojot atbildes uz jautājumu: “Kā pavasarī mainās jūsu ikdienas paradumi?”, atklājās, ka sievietēm vairāk par vīriešiem pavasarī raksturīgi doties svaigā gaisā, kā arī dažādot uzturu, lietot vitamīnus, minerālvielas. Savukārt vīrieši pavasarī nedaudz vairāk par sievietēm nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un velta laiku saviem hobijiem. Viena iezīme ir vienlīdz radniecīga abiem dzimumiem – pavasaris ir laiks, kad vairāk tikties ar draugiem, šādu atbildi snieguši 17% respondentu.
Ziemas noguruma un vitamīnu trūkuma dēļ spēka visām pavasara aktivitātēm var pietrūkt. Aptaujas dati liecina, ka pavasarī tikai 15% Latvijas iedzīvotāju dažādo uzturu, un, ja citos reģionos to apstiprinājuši 14-19% aptaujāto, tad Latgalē vien 7%. Tikai 9% respondentu atzīmējuši, ka pavasarī sāk lietot kompleksos vitamīnus, minerālvielas, tikpat arī profilaksei šajā laikā izvēlas atsevišķu vitamīnu kursu. “Pavasarī vitamīnu, minerālvielu rezerves organismā ir mazinājušās – ziemā ir slimots, maz būts saulē, mazāk pieejami augļi, dārzeņi, bet pilnvērtīgam uzturam, kā arī pēc nepieciešamības papildu vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai ir īpaša nozīme,” norāda “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.
Vairums – 59% pavasarī vairāk pavada laiku svaigā gaisā un vecuma grupā no 18-49 gadiem šādi atbildējuši 60% Latvijas iedzīvotāju. Vecāku cilvēku vidū ir mazāk to, kuri pavasarī vairāk uzturas svaigā gaisā – 56%. Savukārt starp mājsaimniecēm, iedzīvotājiem, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā pat 80% apstiprinājuši, ka pavasarī vairāk pavada laiku svaigā gaisā. Starp precētajiem un tiem, kuri dzīvo ar partneri, ir lielāks īpatsvars pavasara baudītāju svaigā gaisā nekā to vidū, kuri dzīvo vienatnē. Tāpat, jo ir lielāki iedzīvotāju ienākumi, jo šie cilvēki vairāk pavasarī cenšas laiku pavadīt svaigā gaisā.
Pavasarī ar fiziskām aktivitātēm vairāk nodarbojas jaunie cilvēki vecumā no 18-29 gadiem – 33%, pārējās vecuma grupās no 24-28%. Ar fiziskām aktivitātēm vismazāk nodarbojas Rīgā un Pierīgā. Savukārt, jo iedzīvotājiem augstāka izglītība, jo viņu vidū vairāk to, kuriem tieši fiziskās aktivitātes ir iecienīta pavasara nodarbe.
21% respondentu sacījuši, ka pavasarī vairāk velta laiku saviem hobijiem, Vidzemē to apstiprinājuši visvairāk aptaujāto – 27%.
Uz jautājumu: “Kā pavasarī mainās jūsu ikdienas paradumi?” 25% atbildējuši, ka viņiem tie īpaši nemainās.
“Mēness aptiekas” reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veikta 2025. gada februārī visā Latvijā, aptaujājot 1358 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā uz deviņiem jautājumiem snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.
