Nozares eksperti pulcējas uz domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” svinīgo atklāšanu
Pēdējo gadu krīzes – pandēmija, enerģētikas satricinājumi un ģeopolitiskie draudi – ir spilgti parādījušas, cik būtiska ir valsts spēja nodrošināt nepārtrauktus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus. 18. martā Rīgā, domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” atklāšanas pasākumā, veselības aprūpes, drošības un aizsardzības jomas eksperti tikās, lai diskutētu par veselības aprūpes sistēmas noturības izaicinājumiem Latvijā.
Pasākumā piedalījās domnīcas priekšsēdētāja un stratēģiskās komunikācijas eksperte Sandra Zilberta, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore un veselības aprūpes jomas nevalstisko organizāciju sektora eksperte Kristīne Jučkoviča, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, Aizsardzības ministrijas nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta aizsardzības padomniece Biruta Kleina, Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska, cilvēktiesību eksperte un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes docētāja Ilze Bērziņa, aizsardzības un drošības jomas eksperts, RSU pētnieks Vitālijs Rakstiņš, Zviedrijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Kārina Hēglunde un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāns, profesors Kristaps Jaudzems.
Kamēr Eiropas valstis aktīvi attīsta krīžu pārvarēšanas stratēģijas, arī Latvijā tiek meklēti risinājumi veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanai. Eksperti uzsver, ka izšķiroša nozīme ir savlaicīgai plānošanai un starpnozaru sadarbībai, lai kritiskie pakalpojumi būtu pieejami arī neparedzētās situācijās.
Foto: Publicitātes foto
“Par šīs domnīcas plāniem uzzināju pirms gada, kad Zviedrija bija tikko kā nosvinējusi vēsturisku notikumu – pievienošanos NATO aliansei. Gadu vēlāk esam Latvijā kopā ar vieniem no gudrākajiem un izcilākajiem prātiem, lai aizstāvētu Zviedrijas, Latvijas un visu NATO dalībvalstu brīvību, neatkarību, suverenitāti un pašnoteikšanos. Mēs varam viens otru stiprināt gan drošībā, gan labklājībā,” uzsver Kārina Hēglunde, Zviedrijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā.
Paneļdiskusijā "Kā Latvija var izveidot noturīgu veselības aprūpes sistēmu, lai stiprinātu nacionālo drošību?" tika apspriesta veselības aprūpes sistēmas loma nacionālajā drošībā un risinājumi tās uzlabošanai. Diskusijas laikā eksperti meklēja jaunus sadarbības modeļus, kas ļautu efektīvāk pārvarēt nākotnes krīzes.
Foto: Publicitātes foto
“Krīzes vadības stratēģijā svarīgākais nav tikai resursu uzkrāšana, bet arī spējā ātri un efektīvi tos izmantot. Smagākajos apstākļos var nākties pieņemt sarežģītus lēmumus par resursu sadali un pacientu prioritizēšanu,” uzsver Liene Cipule, NMPD direktore. Viņa norāda: “Pandēmijas laikā redzējām, cik būtiski ir sakārtot piegādes ķēdes un nodrošināt starptautisku palīdzību, tomēr daudzviet šie procesi nebija līdz galam izstrādāti. Mēs neesam pilnībā gatavi nākotnes krīzēm ne tāpēc, ka trūktu resursu vai procedūru, bet tāpēc, ka trūkst pareizās domāšanas. Ir nepieciešams attīstīt sabiedrības izpratni un atbildību, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs rīkoties ārkārtas situācijā.”
Eksperti norādīja, ka, lai mazinātu sistēmas ievainojamību un stiprinātu tās ilgtspēju, līdztekus efektīvākai krīzes pārvaldībai, nepieciešami arī preventīvi pasākumi - skaidrs rīcības plāns un mērķtiecīgas investīcijas cilvēkresursos, tehnoloģijās un stratēģiskajos rezerves krājumos.
Foto: Publicitātes foto
“Veselības kā valsts drošības stiprināšanu plānojot, iezīmējas trīs posmi, kuri nereti sajaucas. Pirmais posms ir gatavošanās ar konkrētiem darbiem, kritiskajiem krājumiem, treniņiem un prasmēm, kas jāapgūst. Otrais posms ir X stunda: krīze ar speciālo tiesisko regulējumu, ko pirmajā posmā ieguldītais darbs palīdz pārvarēt, tā samazinot kaitējumu. Trešais posms ir atkopšanās pēc krīzes un visi plāni, darbi, investīcijas un citi resursi, kas tam būs vajadzīgi. Saskatu, ka šie trīs posmi skaidrāka redzējuma labad ir nodalāmi. Turpināsim piedāvāt nozarei svarīgas gatavības taktikas un vairot izpratni par noturību krīzē katram veselības aprūpes sistēmu dalībniekam,” skaidro Sandra Zilberta, domnīcas valdes priekšsēdētāja.
Domnīca “Veselības aprūpes sistēmu noturība” ir jauna Latvijā dibināta zināšanu pārneses un sadarbības vide, kurā sadarbojas Baltijas jūras reģiona veselības aprūpes, drošības un aizsardzības jomas pārstāvji. Tās mērķis – veidot ilgtspējīgu, uz cilvēku orientētu veselības aprūpes sistēmu, kas spēj efektīvi reaģēt gan uz vietēja, gan globāla mēroga krīzēm.
Foto: Publicitātes foto
Pirmais nozīmīgais domnīcas projekts bija sadarbībā ar Latvijas Farmaceitu biedrību izstrādātā rokasgrāmata “Rīcība valsts apdraudējuma gadījumā”. Šis izdevums sniedz farmaceitiem praktiskas vadlīnijas, kā nodrošināt medikamentu pieejamību un organizēt darbu dažāda veida krīzēs.
Domnīca plāno turpināt metodoloģiju izstrādi, lai palīdzētu veselības aprūpes iestādēm labāk sagatavoties iespējamām krīzēm. Veselības aprūpes un farmācijas nozare ir būtisks nacionālās drošības un kritiskās infrastruktūras elements, tāpēc domnīca pastiprinās sadarbību ar ekspertiem, NVO, privāto sektoru un sabiedrību, lai veicinātu pētniecību, zināšanu pārnesi un politikas veidotāju iesaisti.
Foto: Publicitātes foto
