ŽULTS IZVADCEĻI
vada žulti no aknām uz divpadsmitpirkstu zarnu. No aknu šūnām žults vispirms nonāk žults kapilāros, tad žults vadiņos, kuriem saplūstot rodas arvien lielāki vadi, kas pie aknu vārtiem veido aknu labo un kreiso izvadkanālu. Abi izvadkanāli aknu vārtu rajonā apvienojas aknu kopējā izvadkanālā. Tajā zem aknu vārtiem ieplūst žultspūšļa izvadkanāls un izveidojas kopējais žultsvads. Tas iet pa aknu un divpadsmitpirkstu zarnas saiti, šķērso pa mugurpusi divpadsmitpirkstu zarnu, iet starp zarnas lejupejošo daļu un aizkuņģa dziedzera galvu un atveras divpadsmitpirkstu zarnas lielajā kārpiņā. Turpat atveras arī aizkuņģa dziedzera izvads. Ap abu izvadkanālu kopējo atveri ir slēdzējmuskulis, kas regulē žults un aizkuņģa dziedzera sulas ieplūšanu divpadsmitpirkstu zarnā. Žultspūslis (vesica fellea) vidēji ir 40-60 cm3 liels žults rezervuārs, kurā uzkrājas un kļūst koncentrētāka (5-10 reizes) žults. Žultspūslis atrodas aknu apakšējā virsmā labajā gareniskajā rievā. Tā dibens izvirzās ārpus aknu apakšējās malas un projicējas pret vietu, kur labo ribu loku krusto vēdera taisnā muskuļa mala. Žultspūsli no iekšpuses klāj sīkkrokaina gļotāda, vidējā kārta ir gludā muskulatūra, bet ārējo brīvo virsmu sedz serozais apvalks. Att.
