Zāļu ražotāji aicina paplašināt atklātības principus jautājumā par nozares sadarbību ar mediķiem
Zāļu ražotāji aicina paplašināt atklātības principus jautājumā par nozares sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes organizācijām, informē Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA), Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) pārstāvji.
Vienlaikus ražotāji ir iesnieguši priekšlikumus un vienojušies ar Veselības ministriju (VM) par turpmākajiem soļiem atklātības ideju stiprināšanā.
SIFFA, LPMA un BRAL biedri šogad pirmo reizi publiskojuši datus par sniegto finansiālo un nefinansiālo atbalstu ārstiem un veselības aprūpes organizācijām. Dati ir publiskoti saskaņā ar Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) Atklātības kodeksu un Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.378 "Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus".
Šī informācija iekļauj gan ārstu vārdus un organizāciju nosaukumus, kas saņēmušas atbalstu, gan finansējuma mērķi - dalību tālākizglītības pasākumos, ziedojumus un grantus organizācijām, tāpat publiskoti dati par atlīdzību ārstiem par lekcijām zinātniski izglītojošos pasākumos, konsultācijām, dalību konsultatīvajās padomēs un pētījumos.
SIFFA valdes priekšsēdētāja Anda Blumberga norāda, ka zāļu ražotāji ir vienīgie, kas Latvijā snieguši šādu informāciju, līdz ar to atklātības jomā kļūstot par paraugu citām zinātnē balstītām nozarēm.
"Mūsu skatījumā jaunā iniciatīva kopumā Latvijā ir ieviesta veiksmīgi. Izvērtējot pirmo gadu un vēloties turpināt pašu ieviestos atklātības principus, zāļu ražotāji jau augusta sākumā Veselības ministrijā un Veselības inspekcijā iesniedza priekšlikumus izmaiņām MK noteikumos Nr.378, lai paplašinātu tos ar nozares Atklātības kodeksa principiem. Tāpat zāļu ražotāju asociācijas vienojušās ar VM un Veselības inspekciju par turpmāko sadarbību, lai septembrī sāktu darbu šo priekšlikumu iedzīvināšanai praksē," stāsta Blumberga.
SIFFA un LPMA priekšlikumi paredz, piemēram, visiem Latvijā strādājošajiem zāļu ražotājiem publiskot datus arī par atlīdzībām, ko saņēmuši ārsti par lekciju sagatavošanu un lasīšanu, kā arī konsultācijām. Tāpat rosināts visiem ražotājiem publiskot datus par sniegto atbalstu veselības aprūpes iestāžu pasākumu rīkošanai, tostarp izmaksas ārstu dalībai pasākumos, uzrādot saņēmēju, kā arī publiskot informāciju par atbalstu pētniecībai. Šos datus atbilstoši EFPIA Atklātības kodeksam šogad Latvijā publiskoja tikai EFPIA biedri - SIFFA uzņēmumi, kā arī BRAL un LPMA sastāvā esošās farmaceitiskās kompānijas.
Ražotāju asociācijas rosina arī izvērtēt iespējas noteikt ražotāja atbildību un sekas datu nepubliskošanas gadījumā, kā arī attiecināt prasības par sniegtā materiālā un cita veida atbalsta publiskošanu arī medicīnisko ierīču ražotājiem. Tādējādi tiktu harmonizēti normatīvie akti un nosacījumi veselības aprūpes jomā iesaistītajiem, kā arī veicināta atklātība gan zāļu, gan medicīnisko ierīču ražotāju sadarbībā ar ārstiem un ārstniecības iestādēm.
"Atbalstot veselības aprūpes organizācijas un ārstus, visā pasaulē zāļu ražotāju mērķis ir viens - padarīt ārstniecības procesu efektīvāku. Tas iespējams, sasaistot ārstu praktisko pieredzi un zināšanas ar jaunākajām ārstniecības metodēm, kā rezultātā ieguvēji ir pacienti. Tikai šādas, absolūti atklātas un caurskatāmas sadarbības rezultātā, iespējams radīt jaunas, inovatīvas terapijas, uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un ilgumu - citiem vārdiem, nodrošināt medicīnas progresu, par ko sapņo ikviens cilvēks," uzsver SIFFA valdes priekšsēdētāja Blumberga.
Kā atzīmē Blumberga, mediķu nemitīga tālākizglītība ir priekšnosacījums, lai ārsti būtu informēti par jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un aktuālākajām ārstēšanas iespējām. Tikai uzzinot par aktuālākajiem terapijas algoritmiem, efektīvākajām metodēm un jaunradītajām iespējām, ārsti var sākt tās izmantot savā klīniskajā praksē.
"Kaut gan Latvijā valsts ir noteikusi ārstu tālākizglītību par obligātu, nauda šim mērķim valsts budžetā nav atvēlēta. Līdz ar to farmācijas uzņēmumu un medicīnisko ierīču ražotāju atbalsts ārstu tālākizglītošanā ir kritiski svarīgs," uzsver Blumberga.
SIFFA, BRAL un LPMA biedru publiskotos datus jau kopš jūnija var vērtēt sabiedrība, un tos analizējot, gan valsts iestādes, gan citas institūcijas var apsvērt savas iespējas dod papildu artavu veselības aprūpes attīstības atbalstam.
Jau vēstīts, ka Latvijā pārstāvētie farmācijas nozares uzņēmumi pagājušajā gadā snieguši 2 866 710 eiro lielu finansiālo un nefinansiālo atbalstu veselības aprūpes organizācijām, biedrībām un asociācijām, liecina publicētā informācija Veselības inspekcijas mājaslapā.
Datu publiskošana notikusi saskaņā ar izmaiņām MK noteikumos "Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus", kas Latvijā tapa pēc farmācijas nozares - SIFFA un LPMA - iniciatīvas.
Izmaiņu mērķis bija nodrošināt augstākas kvalitātes caurskatāmību par farmācijas nozares un veselības aprūpes organizāciju un veselības aprūpes speciālistu sadarbību.
Lielāko finansiālo un nefinansiālo atbalstu veselības aprūpes organizācijām, biedrībām un asociācijām sniedzis farmācijas uzņēmums SIA "Bayer" - 288 319 eiro apmērā. Tāpat ievērojamas summas organizācijām piešķīrušas arī citas kompānijas. 237 673 eiro atbalstu sniegusi kompānija SIA "Roche Latvija", 184 017 eiro atbalstu sniegusi SIA "Sanofi-aventis Latvia", kā arī 121 600 eiro liels atbalsts nācis no kompānijas "Pfizer Luxembourg SARL" filiāles Latvijā, bet 114 771,39 eiro piešķīra SIA "Merck Serono".
Kopumā informāciju par finansiālo un nefinansiālo atbalstu veselības aprūpes organizācijām sniegušas 46 kompānijas.
Kompānijas palīdzību sniegušas dažādu lielāka un mazāka mēroga semināru apmaksai, segušas nepieciešamās izmaksas, lai ārsti varētu piedalīties konferencēs, kā arī finansiāli atbalstījušas dažādus pasākumus. Piemēram, AS "Grindeks" Latvijas Ārstu biedrības rīkotajai Gada balvai medicīnā 2015.gadā piešķīra 15 000 eiro.
Pērn visvairāk naudas no farmācijas industrijas saņēmusī medicīnas iestāde bija Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, liecina Latvijas Radio aprēķini, kas veikti, balstoties uz pieejamo informāciju Veselības inspekcijas mājaslapā. Slimnīca pagājušajā gadā kopumā saņēmusi finansējumu aptuveni 132 000 eiro apmērā.
LETA
