VM: Revidentu ziņojums vēlreiz apliecina akūto nepieciešamību palielināt nozares finansējumu
Rīga, 3.jūl., LETA. Valsts kontroles (VK) ziņojums vēlreiz apliecina akūto nepieciešamību palielināt nozares finansējumu, aģentūrai LETA norādīja ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.
Pēc Strapcāne paustā, cilvēkresursu nodrošinājums nozarē ir viena no VM prioritātēm, tāpēc ministrija augstu vērtē VK revidentu ieguldīto darbu situācijas izpētē, kā arī secinājumu un ieteikumu izstrādē.
Ministrijā norāda, ka VK ziņojums vēlreiz apliecina akūto nepieciešamību palielināt nozares finansējumu. "VM jau vairāku gadu garumā ir uzsvērusi finansējuma nepieciešamību, lai palielinātu mediķu atalgojumu, taču iepriekš politiķi to nav sadzirdējuši. Būtībā tikai pēdējos trīs gadus var runāt par politisku atbalstu šim mērķim. Arī turpmāk ir ļoti būtiski ir tupināt palielināt veselības aprūpes darbinieku atalgojumu," norādīja Strapcāne.
Tāpat, ministrijas ieskatā, VK revīzijas secinājumi un ieteikumi ir atbalsts VM sāktajiem un plānotajiem pasākumiem veselības aprūpes cilvēkresursu plānošanas, nodrošināšanas un izglītības jomā. Piemēram, ministrija plāno mainīt izglītības sistēmu māsas kvalifikācijas iegūšanai, izveidojot māsas profesijas pamatspecialitāti un paplašinot māsas kompetences, lai veicinātu mobilitāti darba tirgū. Papildus vienkāršota specializācijas iegūšana, kas nozīmē, ka vairs nebūs papildus jāmācās augstskolā, lai iegūtu tiesības strādāt specialitātē.
Tāpat VM norādīja, ka kopš 2016.gada tika saīsināts noteiktais rezidentūras izglītības programmas ilgums atsevišķu specialitāšu iegūšanai un darbs tiks turpināts, izvērtējot citu specialitāšu izglītības programmu ilgumus. Piemēram, patlaban samazināts studiju ilgums bērnu psihiatra specialitātes iegūšanai. Darbs sākts arī, lai mazinātu specialitāšu sadrumstalotību un vairākos citos virzienos.
Arī VK atzīst, ka kopš 2017.gada, kad pārsvarā vērtēta situācija, veikti vairāki uzlabojumi, piebilda Strapcāne.
Vienlaikus viņa norādīja, ka liela daļa plānoto pasākumu ārstniecības personu nodrošināšanā vērtējami ilgtermiņā, jo, piemēram, ārstu sagatavošanai nepieciešami vismaz deviņi gadi. Piemēram, 2016.gadā ieviestās iniciatīvas par reģionālajām vienošanām starp rezidentūras pretendentu un ārstniecības iestādi vai pašvaldību pirmos rezultātus varēs vērtēt tikai šī gada beigās. Tāpat ārstniecības personu atalgojuma palielinājuma, kas īstenots sākot ar 2017.gadu, ietekme ir vērtējama tikai šajā un turpmākajos gados.
Attiecībā uz ārstniecības personu trūkumu, VM norāda, ka Latvijā situācija nav unikāla. Arī ANO norādīja, ka šobrīd visā pasaulē trūkst 18 miljoni veselības aprūpes darbinieku, savukārt līdz 2030.gadam būs nepieciešami vēl 40 miljoni veselības aprūpē strādājošie. Līdzīgi ir ar ārstniecības personu novecošanos, proti, šāda tendence ir lielākajā daļā Eiropas. Turklāt demogrāfijas tendences rāda, ka arī turpmāk darba tirgū būs ļoti daudz cilvēku gados, līdz ar to ir jādomā, kādā veidā viņus droši un pilnvērtīgi paturēt sistēmā.
Domājot par citiem risinājumiem, VM norādīja, ka nepieciešama arī ārstniecības iestāžu, pašvaldību un nozares iesaiste. Piemēram, VM nosaka uzņemamo rezidentu skaitu specialitātēs atbilstoši noteiktiem kritērijiem, kas balstās uz datu analīzi par esošo un nepieciešamo ārstu speciālistu skaitu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, taču izaicinājums ir jauno ārstu izvēle par labu konkrētām rezidentūras vietām.
VM norādīja, ka jaunais ārsts izvēlas specialitāti, ietekmējoties no tādiem faktoriem, kā ģimenes tradīcijas, klīniskās intereses, pieredze pamatstudiju laikā, mācību ilgums, kā arī apsvērumi par finansiālo nodrošinājumu, dzīvesvietu un citiem aspektiem. Līdz ar to ir specialitātes, kuras jaunie ārsti izvēlas biežāk, un tādas, kuras izvēlas mazāk vai neizvēlas nemaz.
Attiecībā uz rezidentūras vietām, VM uzskata, ka esošais valsts budžeta studiju vietu skaits ir optimāls. Vienlaikus VM atzīst, ka līdzīgi kā rezidentūras vietu plānošanā, arī veselības aprūpes pamatstudiju vietu plānošanā atbildīgai būtu jābūt vienai ministrijai, lai absolventu skaits būtu sabalansēts ar rezidentūras vietu skaitu.
Ministrija arī uzskata, ka slimnīcām būtu jāstrādā pie dažādu risinājumu ieviešanas, lai uzlabotu vidi un darba organizāciju savā iestādē, tādējādi radot maksimāli labvēlīgus apstākļus, lai mediķi izvēlētos strādāt, varētu īstenot savu profesionālo izaugsmi un veidot profesionālo karjeru attiecīgajā ārstniecības iestādē.
Vienlaicīgi, VM ieskatā, arī ārstniecības personu profesionālajām organizācijām būtu jāvelta lielākas pūles, lai nodrošinātu attiecīgas profesijas vai specialitātes attīstību un ieinteresētu jaunos profesionāļus izvēlēties apgūt ārstniecības personu profesijas un specialitātes, kā arī strādāt Latvijas medicīnā.
Strapcāne informēja, ka kopā ar VM izveidots grafiks, lai strādātu pie iestādes ieteikumiem, piemēram, VM gatava vērtēt sertifikācijas un resertifikācijas procesu, tā samērīgumu. Vienlaikus VM uzskata, ka jāņem vērā arī tas, ka profesionālā darbība veselības aprūpes jomas profesijās un specialitātēs ir ar būtisku ietekmi uz cilvēka veselību un dzīvību.
Tāpat VM sola analizēt arī iespēju apvienot kvalifikācijas eksāmenu ar sertifikācijas eksāmenu, piemēram, veidojot integrēto eksāmenu. VM veiks arī nepieciešamās darbības, lai uzlabotu sertificējošo institūciju darbības pārraudzību. VM sākusi un turpinās darbu arī pie tālākizglītības sistēmas pilnveides, atbilstoši pieejamajam finansējuma apjomam, kā arī citiem VK ieteikumiem.
Kā vēstīts, VK revīzijā secinājusi, ka kopš 2005.gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kas izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr šis mērķis ne tuvu nav sasniegts.
VK atzīst, ka Latvijā ārstu skaits atbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajam ārstu blīvumam uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā, tomēr realitāte liecinot, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.
