VM: Pacientu tiesību likumā plānots iekļaut regulējumu par veltīgu ārstēšanu

Veselības ministrija sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību un ārstu profesionālajām organizācijām izstrādājusi grozījumu projektu Pacientu tiesību likumā un nodevusi to sabiedriskajai apspriešanai, kas ilgs līdz šā gada 28. septembrim. Grozījumi paredz likumā noteikt pacienta tiesības pieņemt un atbilstoši juridiski noformēt lēmumu par veltīgas ārstēšanas neuzsākšanu vai pārtraukšanu.

Pacienta tiesības uz cieņpilnu nāvi ir cilvēktiesību jautājums, kas iepriekš nav bijis aktualizēts normatīvo aktu ietvarā. Lai nodrošinātu personas tiesības veikt apzinātu izvēli atteikties no veltīgas ārstēšanas un nomirt ar cieņu, saņemot veselības stāvoklim atbilstošu sāpju un ciešanu mazinošu terapiju, psiholoģisko un garīgo atbalstu, kā arī nodrošinātu humānu attieksmi pret pacientu dzīves noslēgumā, ir jāparedz mehānisms pacientu tiesību realizācijai dzīves nogalē. Tāpēc projekta mērķis ir paredzēt vienkāršotu un pieejamu iespēju personai paust savu gribu par veltīgas ārstēšanas neuzsākšanu vai pārtraukšanu nākotnē prezumētai situācijai un nodrošināt pacientu tiesību uz autonomiju īstenošanas un aizsardzības mehānismu dzīves noslēgumā brīžos, kad pacients vairs nav spējīgs paust savu gribu.

Veltīga ārstēšana ir ārstniecības metožu uzsākšana vai turpināšana pacientam situācijā, kad nav pamata uzskatīt, ka medicīniskās procedūras sniegs veselības stāvokļa uzlabošanos, dzīvildzes pagarinājumu vai citus ieguvumus pacientam, vai, kad ārstēšana var sniegt dzīvildzes paildzinājumu, bet ciešanas un apgrūtinājums, ko rada šī ārstēšana, ir lielākas nekā iespējamais ieguvums.

Grozījumi paredz, ka pacienta rīkojums par ārstēšanas neuzsākšanu vai pārtraukšanu būtu attiecināms un realizējams tikai pie nosacījuma, ja pacients pats nespēj pieņemt lēmumu  attiecībā uz ārstniecību un, ja ir iestājusies situācija par kuru pacients ir izdevis pacienta rīkojumu. Aizpildot pacienta rīkojumu, atrodoties pie pilnas apziņas par saviem lēmumiem, persona varēs norādīt ārstniecībā izmantojamās metodes, no kurām atsakās, ja iestātos kāds no šādiem stāvokļiem:

• termināls stāvoklis;
• veģetatīvs stāvoklis;
• minimāls samaņas stāvoklis, kad pacients patstāvīgi nespēj paust savus lēmumus vai vēlmes.

Tāpat būs iespējams norādīt vērtības un vēlmes, kuras pēc iespējas ņemt vērā, pieņemot lēmumus par pacienta ārstniecību un dzīves noslēguma aprūpi, kā arī pilnvarot citu personu, kura būtu tiesīga pieņemt lēmumu piekrist vai atteikties no konkrētām ārstniecībā izmantojamām metodēm vai ārstniecības kopumā.

Likumprojektā paredzēta īpaša kārtība pacienta rīkojuma izdošanai: persona rīkojuma veidlapu varēs aizpildīt veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā vai iesniegt savam ģimenes ārstam vai ārstējošajam ārstam, kurš to reģistrēs veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā. Persona savu pacienta rīkojumu varēs grozīt vai izbeigt jebkurā laikā un jebkurā veidā, mutiski vai rakstiski, informāciju nododot ārstam, kura pienākums ir nodrošināt pacienta rīkojuma atcelšanu, veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā. Persona varēs grozīt vai izbeigt pacienta rīkojumu arī atšķirīgā veidā no sākotnējās gribas izteikuma formas, piemēram, ja pacienta rīkojumu persona ir aizpildījusi veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, tad tā atcelšanu var nodrošināt ne tikai to atceļot veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, bet nododot informāciju ārstam mutiski vai rakstiski.

Pacienta rīkojums būs saistošs ārstniecības personām gadījumā, ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamajai metodei vai atteikšanos no tās gadījumos, kad būs iestājusies situācija, par kuru ir izdots pacienta rīkojums. 

Sabiedriskā apspriešana par Pacienta tiesību likumu līdz 29. septembrim: Sabiedrības līdzdalība (mk.gov.lv) 

VIDEO: Nozares ekspertu diskusija par veltīgu ārstēšanu: Ekspertu diskusija par pacientu tiesību stiprināšanu - YouTube