VIRSNIERU HORMONI
iedalās virsnieru serdes hormonos un virsnieru garozas hormonos. Virsnieru serdes hormoni pēc ķīmiskās uzbūves ir kateholamīni - adrenalīns un noradrenalīns. To izdalīšanos regulē simpātiskā nervu sistēma, tāpēc visi kairinājumi, kas ierosina simpātisko nervu sistēmu (spraigs fizisks darbs, satraukums, bailes, sāpes, hipoglikēmija, aukstums u.c), aktivē arī virsnieru serdes šūnas. Virsnieru serdes hormoni, tāpat kā simpātiskā nervu sistēma, piedalās organisma adaptācijā ārkārtējam stāvoklim, maksimāli mobilizējot tā spēkus. Adrenalīna un noradrenalīna darbība ir dažāda. Noradrenalīns sašaurina asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu. Tas izdalās arī simpātisko nervu sinapsēs (skatīt mediatori). Adrenalīna spēja sašaurināt asinsvadus ir vājāka, muskuļu asinsvadus tas pat paplašina. Adrenalīns palielina sirds minūtes tilpumu, sekmē glikogenolīzi (glikogēna sadalīšanos par glikozi) aknās un muskuļos, paaugstina glikozes daudzumu asinīs, kā arī vielmaiņu un ķermeņa t°. To izmanto ārstniecībā.
Virsnieru garozas hormoni - kortikosteroīdi jeb kortikoīdi ir absolūti nepieciešami dzīvībai. To ir varāk nekā 30. Galvenie virsnieru garozas hormoni ir aldosterone, kortizols un kortikosterons. Virsnieru garozas hormonu diennakts koncentrācija asinīs svārstās: visaugstākā tā ir no rīta (plkst. 8-10), viszemākā - tūlīt pēc pusnakts.
Pēc funkcijas izšķir 1) mineralokortikosteroīdus jeb mineralokortikoīdus (aldosterons), kam ir svarīga nozīme minerālvielu un ūdens maiņā; 2) glikokortikosteroīdus jeb glikokortikoīdus (kortizols, hidrokortizons, kortizons), kas nepieciešami normālai ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku maiņai; 3) kortikosteroīdus ar dzimumhormonu iedarbības efektu (androgēni), kuru vesela cilvēka organismā ir ļoti maz.
Virsnieru garozas hormoni piedalās visos vielmaiņas procesos, regulē asinsspiedienu, nieru un CNS funkcijas, kontrolē iekaisuma procesu norisi un iesaistās visās organisma stresa reakcijās. Aldosterons sekmē nātrija reabsorbciju un kālija izdalīšanos nierēs, tādējādi regulējot ūdens līdzsvaru organismā. Aldosterona nepietiekamība izraisa nātrija jonu un ūdens zudumu, iestājas acidoze, asinis sabiezē, sirds minūtes tilpums samazinās. Savukārt paša aldosterona izdalīšanos regulē nātrija jonu koncentrācija asinīs, hipofīzes hormons adrenokortikotropīns, kā arī sarežģīts regulējošs mehānisms nierēs. Šis mehānisms sāk darboties tad, kad asinīs stipri samazinās nātrija jonu koncentrācija, vai arī tad, kad nieres tiek nepietiekami apgādātas ar asinīm. Kortizols ir tikpat svarīgs dzīvībai kā aldosterons. Tas ietekmē ogļhidrātu maiņu, veicina uzkrāto tauku izmantošanos; kavē audu iekaisumreakcijas. Kortikosteronam piemīt mineralokortikosteroīdu un glikokortikosteroīdu īpašības. Visu virsnieru garozas hormonu, it īpaši glikokortikosteroīdu sekrēciju ietekmē hipofīzes hormoni adrenokortikotropīni. Savukārt palielināta kortizola koncentrācija asinīs kavē adrenokortikotropīnu izdalīšanos. Visi kairinājumi, kas izraisa stresa stāvokli, ar hipotalāma starpniecību pastiprina adrenokortikotropīnu un virsnieru garozas hormonu sekrēciju. Virsnieru garozas hormonus un to sintētiskos preparātus (skatīt kortikosteroīdu preparāti) izmanto ārstniecībā.
