Viedoklis: Veselības aprūpe kā nodrupis priekšzobs

Raksta autore: Kristīne Jučkoviča, Domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” dibinātāja un valdes locekle, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore, Latvijas pārstāve organizācijās PGEU un “OECD at Business” Veselības komitejā

Lai gan zobārstu apmeklēju regulāri, pavisam nesen mani piemeklēja kas tāds, ko nenovēlu pat ienaidniekam – nolūza gabals priekšzoba. Mans zobārsts uzreiz nebija pieejams, bet, sarunājoties ar veselības aprūpes maģistrantūras studentiem, kuriem pieņēmu eksāmenu tieši tajā nelaimīgajā dienā, sameklēju citu ārstu, un problēma drīz vien tika atrisināta. Tomēr bija vēl viena vieta, kurp devos ar izroboto smaidu – uz skolu, uz karjeras dienas lekciju, kur no karjeras konsultantes izdzirdēju  – “skolotāji tā mēnešiem staigā”. Skolotāji, valsts pārvaldes darbinieki, kam alga vispārīgi “nāk” no valsts budžeta. Neticu, ka kāds labprātīgi staigātu ar bojātu priekšzobu, turklāt, profesijā, kurā būšana priekšplānā ir ikdiena.

Izglītība veselības aprūpē ir mana pirmā iegūtā izglītība. Jomai no dažādiem skatpunktiem sekoju jau kopš tālā 1993. gada. Galvenais secinājums – veselības aprūpes nozare pakļaujas sabiedrības spiedienam. Sabiedrība norāda uz neizdarībām, problēmām, kritizē, iesaistās un virza. Politiķi – vismaz tādi kuri grib ātru popularitāti – steidzas izpildīt. Vai tādā veidā veselības aprūpe tiek sistēmiski sakārtota? Šis nav retorisks jautājums, tāpēc uzreiz atbildēšu – nē.

Valdību deklarācijās lielākoties viss teikts pareizi – veselības aprūpei jābūt orientētai uz pacientu, jāpilnveido un jāuzlabo pakalpojumi, vajadzīga pieejamība, ārstēšana un katram arvien vairāk veselīgi nodzīvotu dzīves gadu. Tomēr par spīti tam veselības aprūpe gadu desmitiem nokāvusies ar naudas trūkumu. Vienalga – tā ir vai nav bijusi prioritāte. Starp citu, tiem pašiem studentiem reiz vaicāju, vai kāds no viņiem savās praksēs izjūt to, ka 2024. gadā veselības aprūpe valstī bijusi prioritāte? Atbilde ir nojaušama.

Ja raugāmies uz aizvadāmo gadu, tas nesis milzīgu disonansi starp to, ko mēs esam varējuši vērot televizoru ekrānos, sociālo tīklu krāšņajos uzplaiksnījumos, un reālo dzīvi. Ir bijušas lietas, kas risinātas nekavējoši – jau minētā sabiedrības spiediena dēļ – palielināta zāļu individuālā kompensācija pacientiem, kas “neiekļaujas” sistēmā, medikamentu cenas virzītas uz lielāku valsts kompensācijas apjomu. Tas viss ir labi. Taču – vai pareizi, ja vēlamies sistēmas labu pārvaldību? Tajā pašā laikā aizvirzīta nejēdzīgi sasteigta reforma zāļu uzcenojumos. Ko tā nesīs, ātrākais, redzēsim tikai nākamā gada martā. Visdrīzāk – tās nebūs samazinātas zāļu cenas, prognozēju, ka tā virzīsies uz aptieku tuksnešiem* un zāļu daudz mazāku pieejamību iedzīvotājiem – kaut tikai tāpēc vien, ka diskusijas ar nozari notikušas deklaratīvi un raiti kļūdu labojumi nav iecerēti. Starp citu, tradicionāli salīdzinoties ar kaimiņvalsti Igauniju – tur katru gadu tiek publicēts materiāls ar mērķiem un uzdevumiem veselības aprūpē kā nozarē – visi nozares dalībnieki un lietotāji skaidri redz virzību un ceļus, pa kuriem nozarē doties. Latvijā ejam maldu ceļus – rakstām vienu, darām citu. Skaidrībai gan jāteic, ka Igaunijas veselības aprūpes budžetā arī gadījušies robi, un kaimiņi savu veselības budžetu 2025. gadā pildīs, nopietni palielinot maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem un iedzīvotāju piemaksu pie recepšu medikamentiem. Ko darīsim mēs? Es nezinu – būtu mana atbilde. Vai mainīsim veselības finansēšanas likumu? Kāds tas būs? Vai tas pildīs budžetu? Kā citādi palielināsim rūkošo veselības aprūpes maciņu – visticamāk, tas ruks un ruks vēl vismaz nākamos trīs gadus. Vai veiksim reformas reformu pēc? Ko mainīsim? Kā labad?

Nenoliedzami, veselības aprūpes nozare savā būtībā ir sarežģīta. Tā ne tikai ārstē un aprūpē, bet arī digitalizē (tiesa gan – augsti izglītoti farmaceiti tūdaļ kļūs par datoroperatoriem, ievadot sistēmā papīra receptes ) un būvē – slimnīcu slimnīcas, turklāt, dažas, kuru būvniecība ir uzsākta, visdrīzāk, netiks pabeigtas, citās – būvniekiem nepiesakoties, celtniecība netiks uzsākta vispār, secīgi – kā valsts varam zaudēt naudu. Un tie ir tikai daži piemēri.

Lai veselības aprūpes sistēma funkcionētu veiksmīgi un spētu līdzināties labākajiem, neatsverama loma ir sadarbībai starp valsti, nevalstiskajām organizācijām, privāto sektoru, pacientiem. Jā, viedokļi tiek uzklausīti, paldies. Bet vai tie tiek ņemti vērā? Kā var veidoties uzticība valsts pārvaldei, ja valstiskā līmenī lieliski definētie procesi, reālajā dzīve netiek pildīti, jo veselas nozares iebildumi principiāli jauniem normatīvajiem aktiem netiek ņemti vērā ne tikai ministrijas, bet pat Ministru kabineta līmenī, tāpat kārtējie izmainītie līgumi un reformas regulāri tiek izsūtītas īsi pirms Ziemassvētkiem, Lieldienām un Jāņiem u.c. Kā valsts var attīstīties, ja uzņēmējdarbība visos veidos tiek bremzēta, pretēji Komerclikumā teiktajam?

Veselības aprūpe ir kā mans pirms laika nodrupušais priekšzobs. Tas ir salabots un spogulī izskatās kā jauns. Tomēr kost ar to es nevaru. Zobārsts iesaka – ar laiku vajadzēs vai nu jaunu kroni vai implantu. Par daudz daudz dārgāku samaksu.

Tikko Latvijas sabiedrība saziedoja miljonu labdarības akcijā tiem, kuru ārstēšanai valsts līdzekļus nepiešķir. Vai Latvijas iedzīvotājiem būs miljons arī nākamgad? Un vēl pēc tam? Vai arī – tomēr veidojam visu no sākuma, piemēram, jau sākot ar rūpēm par iedzīvotājiem ģimenes ārstu praksēs, lai pat katrs seniors, izejot no kabineta, zinātu, kad un kurp jāiet un par kādu naudu veselības pakalpojums tiks sniegts.

Pēdējais laiks ir arī rīkoties, organizējot iedzīvotājiem saistošu veselības aprūpes sistēmu noturību, kas ir neatliekama prioritāte šīsdienas ģeopolitiskās situācijas apstākļos. Esot agresora kaimiņvalstij, būsim tiešā krīzes draudu zonā, tāpēc jābūt gataviem dažādiem scenārijiem. Nozares tvērumā privātais sektors krīzes situācijām šobrīd šķiet sagatavotāks nekā valsts pārvalde.

Veselības aprūpes nozarē strādā izcili profesionāļi, tajā skaitā veselības vadībā. Asociācijas, apvienības, biedrības, privātie uzņēmēji ir izvēlējušies veltīt savu enerģiju un laiku šai valstij, mūsu Latvijai. Aicinu izmantot šo valstij pieejamo resursu lietderīgi un gudri. Varam sākt ar nākamo, 2025. gadu.

* Vietas, areāli, kur aptieku sniegtie pakalpojumi nav pieejami.