Viedoklis: Izmaiņām kompensējamo medikamentu apritē jāpalielina pacientu izredzes saņemt inovatīvos medikamentus
No šī gada 1. aprīļa stāsies spēkā izmaiņas kompensējamo medikamentu aprites kārtībā, kas kompensējamo medikamentu budžetā varētu radīt naudas ietaupījumu. Tas skaidrojams ar gaidāmajiem zāļu ražotāju lēmumiem cīnīties par zemāko jeb references cenu, kas savukārt varētu samazināt valsts tēriņus, prognozē Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Dr. Valters Bolēvics. Ja prognozes piepildīsies, rastais ietaupījums jānovirza sarakstā jau esošo un jaunu inovatīvo medikamentu nodrošināšanai pacientiem.
Par kompensējamo zāļu budžetu un tā apjomu Latvijā ir runāts daudz. Nenoliedzami, budžets ir nepietiekams, turklāt tas ir mazākais Baltijā, tāpēc laikam veltīgi būtu salīdzināt valsts tēriņus uz vienu pacientu, piemēram, ar Zviedriju vai Šveici. No šī gada 1. aprīļa ārsts, izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē norādīs zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu jeb SNN un aptiekā pacientam tiks izsniegts references jeb zemākās cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikaments. Viens no šīs reformas mērķiem ir radīt ietaupījumus esošā valsts budžeta ietvaros, kā arī samazināt pacientu līdzmaksājumus.
SIFFA kā vadošā inovatīvo ārvalstu zāļu ražotāju asociācija ir aktīvi iesaistījusies un atbalstījusi reformu gan tās izstrādes procesā, gan arī plāno to darīt ieviešanas ciklā, jo, samazinot valsts budžeta izdevumus par tirgū esošajām ģenēriskām zālēm, ir paredzēts atvēlēt lielāku finansējumu inovatīvām patentētām zālēm. Tieši uz jauno pārmaiņu viļņa radītais ietaupījums būtu efektīvs risinājums, kā panākt, lai inovatīvie medikamenti jau šobrīd ierobežota finansējuma apstākļos kļūtu pieejamāki pacientiem.
Ar šo reformu viennozīmīgi tiek radīts stimuls zāļu cenu konkurences veicināšanai, kas ir viens no veidiem, kā palielināt zāļu finansiālo pieejamību un tuvotiesuz pacientu vērstas veselības aprūpes sistēmas attīstību. 2019. gadā patentbrīvo zāļu realizācijas apjoms iepakojumos Latvijā bija 34.77 miljoni, kas ir 74% no visa realizēto iepakojumu skaita. Līdz ar 1. aprīļa izmaiņām zāļu ražotāji, cīnoties par zemāko jeb references cenu, varētu samazināt zāļu cenas, kas tādējādi īsā laika periodā rezultētos reāli jūtamā ietaupījumā. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta sniegtajai informācijai lielākā daļa pacientu, kuri līdz šim lietojuši lētākās references zāles, kas ir kompensējamo zāļu sarakstā, arī turpmāk varēs lietot sev ierasto medikamentu, jo aptuveni 85 procentos gadījumu references medikamenti sarakstā nav mainījušies. Vienlaikus jau šobrīd pirms reformas stāšanās spēkā 250 kompensējamiem medikamentiem ražotājs ir samazinājis cenu, tai skaitā 50 lētākajām zālēm ir samazinātas cenas, kas tikai apliecina šīs prognozes patiesumu, ka esošā kompensējamo medikamentu budžeta ietvaros tiks rasts ietaupījums, ko būs iespējams novirzīt jauniem inovatīviem medikamentiem.
Par reformas pirmajiem sasniegtajiem rezultātiem Veselības ministrija ziņos pēc mazāk nekā gada - 2021. gada janvārī, kad tai ir uzdots informēt Ministru kabinetu par rezultātiem, līdz ar to reālos reformas ieguvumus varēsim analizēt tad, taču inovatīvo medikamentu kontekstā Latvija ir uz pareizā ceļa, darot visu, lai inovatīvās zāles esošajā valsts budžeta kompensācijas sistēmā būtu pieejamākas pacientiem.
