Raksta autors: Alvis Ērglis, SIA “Latvijas aptieka” valdes priekšsēdētājs

Līdzīgi kā romāna “Pēdējais mohikānis” tā galvenais varonis paliek pēdējais no savas cilts, tā mūsdienu Latvijā aptiekas piespiedu kārtā kļūst par pēdējo vēl nesabrukušo pīlāru, uz kura balstīsies mūsu valsts veselības aprūpes sistēma. Gada laikā veselības ministrija ir radījusi visus apstākļus tam, lai tiem cilvēkiem, kuri saskaras ar veselības problēmām, aptieka un farmaceits kļūtu gan par primāro, gan arī pēdējo atbalsta punktu. Neatliekamajai palīdzībai naudu samazina, slimnīcām samaksu par pacientu ārstēšanu šogad vairs nenodrošinās un rindas tikai pieaugs. Turklāt arī aptiekas un visu zāļu apgādes sistēmu no 1. janvāra sagaida Veselības ministrijas (VM) virzītas reformas, kas radīs jaunu haosu arī farmaceitiskās aprūpes jomā.

Vēl tik nesen Latvija, līdzīgi kā visa pasaule, piedzīvoja globālo Covid-19 pandēmiju, un skarbi izjuta tās sekas. Tās smagumu lielā mērā uz saviem pleciem iznesa privātās veselības un farmaceitiskās aprūpes nodrošinātāji – medikamentu apgādes uzņēmumi, aptiekas, medicīnas iestādes un laboratorijas. Ir pagājuši tikai daži gadi un mēs atkal nonākam līdzīgā situācijā. Arī šajā reizē aptiekām ir jāsakopo visi spēki un resursi, jo īpaši reģionos, lai palīdzētu cilvēkiem. Izklausās dramatiski. Jā, un šādā situācijā veselības ministra Hosama Abu Meri vadībā mēs esam nonākuši pusotra gada laikā, kas, nenoliedzami, ir rekordātrums. Kamēr ministrs turpina izmantot universālas frāzes, ka drīz viss būs labāk, lētāk un ātrāk, praktiskā realitāte krietni atšķiras no medijos, sarunās un preses konferencēs solītās debesmannas un iedvesmojošiem saukļiem no ārzemju komandējumiem, jo Latvijā valsts nodrošinātās veselības aprūpes sabrukums turpinās. Atļaušos tikai atgādināt būtiskākās lietas, kas šajā laikā ir notikušas, un kuru dēļ Latvijas veselības aprūpe ir tur, kur ir – haosā un kārtējās bedres priekšā.

Slimnīcās ierobežo ārstēšanu

Jaunākā un, manā ieskatā, viena no dramatiskākajām ziņām ir Latvijas Slimnīcu biedrības 25. novembrī izplatītā informācija, ka Nacionālais veselības dienests brīdinājis ārstniecības iestādes, ka tām netiks nodrošināta samaksa par šogad sniegtajiem stacionārajiem pakalpojumiem[1]. Tas nozīmē, ka slimnīcām izmaksas būs jākompensē pašām, ierobežojot kopējo pacientu plūsmu. VM un tās padotības iestāde Nacionālais veselības dienests ir nostādījusi slimnīcas neapskaužamā situācijā, jo tām ir jāizvēlas, kam sniegt un kam nesniegt palīdzību, jo visiem līdzekļu nepietiek. Tātad vēl lielāka slodze būs ģimenes ārstiem un arī farmaceitiem, īpaši reģionos, kur ģimenes ārstu nemaz vairs nav un vienīgā iespēja pacientiem ir saņemt farmaceitu konsultāciju.

Slimnīcas ir tikai viens no būtiskiem veselības aprūpes pīlāriem, jo teorētiski cilvēki taču var saņemt pakalpojumus ambulatori. Bet šajā jomā situācija ir tikpat bēdīga, lai neteiktu vairāk.

Rindā pie ārsta – mēnešiem

Mēnešiem garās rindas pie speciālistiem ir Latvijas veselības aprūpes problēma jau gadu gadiem. Cilvēks tiešām sevi var saukt par “laimes krekliņā dzimušu”, ja pie valsts apmaksāta speciālista vai uz izmeklējumu tiek mēneša laikā. Lielākoties viņam rindā ir jāgaida pusgads, gads un reizēm pat krietni ilgāks laiks. Un šo situāciju nevar glābt vai mēģināt pietušēt ar reformām zāļu apgādes sistēmā.

Tos, kuriem liekas, ka Latvijā rindu problēma nepastāv, aicinu ielūkoties portālā rindapiearsta.lv. Diemžēl šajā laikā, kopš savā amatā ir Hosams Abu Meri, šis jautājums nav pavirzījies uz priekšu necik, lai gan ministrs medijiem iepriekš klāstīja, ka viņam jau esot risinājums. Pat vairāki.[2] Diemžēl reāli darbi ir izpalikuši, tādēļ varu tikai piekrist LSB vadītājam Jevgēņijam Kalējam, kurš uzsver, ka nākamajā gadā uzlabojumus sistēmā gaidīt ir veltīgi, jo turpinās ambulatorās pieejamības mazināšanās un slimnīcu pakalpojumu skaits tiek iesaldēts, lai gan pieprasījums pēc tiem ir augsts. Savukārt savlaicīgi nepieejama veselības aprūpe citos posmos, īpaši ambulatori, rada pastiprinātu pacientu nokļūšanu slimnīcās smagā stāvoklī. Īsāk sakot – apburtais loks, kurā naudas nav nekam. Uz šī fona ziņa, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta budžetu ir paredzēts samazināt par 1,6 miljoniem eiro, šķiet tāds nieks vien.

Jautājums – kur šādos apstākļos meklēt palīdzību?

Aptiekas kā pirmais un pēdējais salmiņš

Vērtējot Latvijas veselības aprūpē notiekošo, ir skaidrs, ka arvien lielāka atbildība par mūsu cilvēku veselību gulstas tieši uz aptiekām. Jau tagad tajās strādājošie farmaceiti nereti ir spiesti pildīt ārsta funkciju. Arī mums ir virkne reģionālo aptieku, kas jau tagad ir palikušas kā vienīgais veselības aprūpes punkts tuvējā reģionā, jo, lai nokļūtu pie ģimenes ārsta, cilvēkam jāmēro desmitiem kilometru, turklāt pielāgojoties sabiedriskā transporta kursēšanas maršrutam un laikam. Tāpēc aptiekas viņiem ir kā pirmais un arī pēdējais cerību salmiņš saņemt palīdzību. Farmaceiti konsultē par medikamentu lietošanu, sniedz ieteikumus simptomu mazināšanai, kā arī izmēra asinsspiedienu vai nosaka cukura līmeni asinīs utt. Īsāk sakot, dara visu, kas vien ir viņu spēkos un nereti pat vairāk, uzklausot, palīdzot un nomierinot klientus. Taču šāda situācija nav ilgtspējīga. Farmaceits ir farmaceits, viņam nav jābūt ģimenes ārstam, kardiologam vai psihoterapeitam. Vēlme kārtējo reizi pārlikt atbildību un krīzes smagumu uz privātajiem veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēmas dalībniekiem, tostarp, aptiekām ir tuvredzīga, un ved mūs visus tikai vēl dziļākā haosā.

Turklāt no 1.janvāra mūs sagaida reforma, kuras rezultātā, visticamāk, arī aptieku un medikamentu pieejamība reģionos samazināsies. Ministra virzītā reforma nozīmēs arī to, ka zāļu piegāde uz reģioniem notiks daudz retāk un zāļu apgādes uzņēmumi vairs nevarēs tik operatīvi nodrošināt visu pieprasījumu izvadāšanu. Vēl joprojām nav atrisināts jautājums (bet 1.janvāris nepavisam nav aiz kalniem!) par pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumam. Ja grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" pieņems piedāvātajā redakcijā, tas jau nākamajā gada radīs tiešus un nenovēršamus papildus izdevumus negūtā priekšnodokļa apmērā visām aptiekām vairāku miljonu eiro apmērā un nekādā veidā neveicinās farmaceitiskās aprūpes pieejamību. Tāpēc es aicinu Ministru prezidenti, VM ierēdņus un par nozari atbildīgo ministru meklēt risinājumus, kā nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus visiem reālajiem pacientiem, kam tas nepieciešams, nevis atsaukties tikai uz mistiski noteiktu kvotu skaitu un cerēt, ka situācija atrisināsies pati. Mēs savu darbu izdarīsim ar pilnu atbildību pret visiem pacientiem, taču šobrīd izskatās, ka VM nolēmusi Latvijas veselības sistēmā izsludināt un ieviest haosa stāvokli.