VIBRĀCIJU SLIMĪBA
arodslimība, ko izraisa ilgstoša vietēja vai vispārēja vibrāciju iedarbība uz organismu. Vietējai vibrāciju iedarbībai pakļauti strādnieki, kas darbā izmanto dažādus pneimatiskus un elektriskus rokas instrumentus - atskaldāmos āmurus, kniedējamos āmurus, urbjus. Vispārējai vibrāciju iedarbībai pakļauti betona blīvētāji, traktoristi, automobiļu vadītāji, lidotāji, dzelzceļnieki u.c. Vibrāciju iedarbība uz organismu ir atkarīga no to fizikālajām īpašībām (frekvence, amplitūda) un audu (galvenokārt nervaudu un kaulaudu) uzņēmības pakāpes, ko nosaka tiem bioloģiski piemītošā rezonanses frekvence. Vibrāciju negatīvo ietekmi uz organismu veicina arī nogurums, aukstums, saspringts ķermeņa stāvoklis nepareizā darba pozā. Strādājot ar vibrējošiem rokas instrumentiem, jāpiepūlas, lai pretotos atsitienam. Jo smagāks ir instruments un cietāks apstrādājamais priekšmets, jo lielāks ir muskuļu sasprindzinājums. Pēc ilgstoša statiska sasprindzinājuma pārkaulojas locītavu tuvumā esošās cīpslas un kaulplēve, samazinās locītavu skrimšļu elastība, kaulos un skrimšļos rodas destruktīvas pārmaiņas. Vienlaikus mainās kaulu fiziskās un ķīmiskās īpašības. Visbiežāk pārmaiņas rodas labajā elkoņa locītavā un pleca locītavā. Darbs ar vibroinstrumentiem bieži vien tiek veikts pazeminātā t°, kas samazina izturību pret vibrācijām un pastiprina perifērisko asinsvadu spazmas. Tehnoloģiskos procesos, kas saistīti ar vibrācijām, gandrīz vienmēr rodas arī dažādas intensitātes trokšņi, kas negatīvi ietekmē CNS un paātrina vibrāciju slimības attīstību.
Vibrāciju slimība rodas pakāpeniski, tās raksturīgākais simptoms ir asinsvadu tonusa pārmaiņas. Vietējai vibrācijai pakļautiem strādājošiem vibrāciju slimībā ir 4 stadijas. Sākumstadijā novērojamas galvassāpes, trokšņa un smaguma sajūta galvā, slikts miegs, nelielas sāpes plaukstās, krampji pirkstos, tieksme uz kapilāru spazmām, drīz iestājas nogurums. Otrajā stadijā minētās parādības pastiprinās - pazeminās roku ādas t°, tās kļūst zilganas, rodas kapilāru spazmas, neirastēnija; šīs parādības pāriet, ja pārtrauc darbu ar vibroinstrumentiem, kā arī ja ilgstoši ārstējas. Trešajā stadijā ir stipras sāpes rokās, kapilāru spazmas pastiprinās un tām seko parēzes, kā arī jutības un t° pazemināšanās, muskuļos var iztaustīt sabiezējumus, rodas vielmaiņas, sirdsdarbības un CNS darbības traucējumi; šīs pārmaiņas ir grūti novēršamas. Ceturtajai slimības stadijai raksturīgas ļoti dziļas, stabilas, neārstējamas pārmaiņas visā organismā, kas saistītas ar CNS darbības traucējumiem. Asinsvadu spazmas ir ne tikai rokās, bet arī kājās, ādas jutība un pēdu asinsvadu pulsācija pavājināta, sāp ikru muskuļi; ir reibonis, galvassāpes un sāpes krūtīs. Vispārējai vibrēšanai pakļautiem strādājošiem vibrāciju slimība sākas ar vietējām pārmaiņām kājās (sāpes ikru muskuļos, tieksme uz kapilāru spazmām, ādas jutības traucējumi), reibonis, ātri iestājas nogurums. Smagākos gadījumos dominē CNS darbības traucējumu simptomi: nemitīgas galvassāpes, astēnisks stāvoklis, jutīgums pret vibrāciju. Vispārējā vibrēšana veicina iekšējo orgānu hroniskus slimību paasinājumus.
Ārstēšanā lieto asinsvadu paplašinātājus līdzekļus un gangliolītiskos līdzekļus, vitamīnus, fizioterapijas metodes, ārstniecisko fizkultūru.
Profilakse. Ievērot darba aizsardzības noteikumus, pilnīgi novērst vibrāciju kaitīgo ietekmi uz strādnieku organismu. Ar vibroinstrumentiem strādājošiem ieteicams pēc katras darba stundas 10 min. pārtraukums. Kopējais vibrāciju iedarbības ilgums nedrīkst pārsniegt 2/3 darba maiņas ilguma. Temperatūra telpā nedrīkst būt zemāka par 16°. Pēc darba ieteicamas siltas (37°) roku peldes un masāža. Jāizdara rūpīga strādājošo atlase un kontrole.
