VĒJBAKAS
akūta infekciju slimība, kam raksturīgi pūslīšveida izsitumi uz ādas, paaugstināta t°. Ierosinātājs ir vīruss, kas atrodams vējbaku izsitumu pūslīšos. Ārpus cilvēka organisma vīruss drīz vien aiziet bojā. Vējbaku vīrusam radniecīgs ir jostas rozes (ganglionīta) vīruss (nereti bērni, kas bijuši saskarē ar jostas rozes slimnieku, saslimst ar vējbakām). Vējbaku infekciju avots ir slimnieks, kas izdala vīrusus pēdējās 1-2 inkubācijas dienās un slimības laikā līdz 5. dienai pēc pēdējo izsitumu parādīšanās.
Vējbakas izplatās pilieninfekcijas ceļā. Vīrusus saturošie sīkie siekalu pilieni viegli izplatās kopā ar gaisa plūsmu, tāpēc inficēšanās iespējama pa koridoru, logu, durvīm. Infekciju pārnēsāšana ar citas personas starpniecību un ar priekšmetiem iespējama tikai izņēmuma gadījumā (ja neievēro elementāros higiēnas noteikumus - roku mazgāšanu, termometra dezinfekciju). Uzņēmība pret vējbakām ir ļoti liela, inficēšanās notiek jau pēc īslaicīgas saskares ar slimnieku. Vējbakas pārslimo galvenokārt agrā bērnībā, tāpēc bērni pēc 10 gadu vecuma slimo reti. Pēc pārslimošanas veidojas ilgstoša imunitāte. Inkubācijas periods ilgst 11-21 dienu. Slimība sākas ar t° paaugstināšanos (līdz 38-39° vai nedaudz virs 37°). Drīz pēc tam rodas izsitumi, kas 2-4 dienu laikā parādās bez noteiktas secības dažādās ķermeņa vietās. Tie lokalizējas uz sejas, galvas matainajā daļā, uz ķermeņa, rokām, kājām; parasti to nav uz plaukstām un pēdām. Atsevišķi izsitumi var būt arī uz mutes dobuma gļotādas, mandelēm, dzimumorgāniem. Sākumā izsitumi ir nelieli, sārti, nedaudz pacelti virs ādas. Dažu stundu laikā tie pārveidojas dažāda lieluma pūslīšos, kas pildīti ar dzidru vai duļķainu šķidrumu. Pūslīšus apjož šaura apsārtuma zona. Pēc pārplīšanas tie ātri saplok un 1-2 dienās apkalst, veidojot kreveli, kas turas 1 vai 2 ned.; nokrītot tā parasti neatstāj rētu. Tā kā visi izsitumi neparādās reizē un daļa no tiem nesasniedz pūslīšu stadiju, uz ķermeņa vienlaikus ir plankumiņi, pūslīši un kreveles. Šī izsitumu daudzveidība (polimorfisms) ir raksturīgs vējbaku simptoms. Pašā slimības sākumā pirms īstajiem vējbakas izsitumiem dažkārt var rasties sīki, sārti izsitumi kā skarlatīnas gadījumā. Līdz ar pēdējo izsitumu parādīšanos t° normalizējas. Komplikācijas ir ļoti reti. Inficēšanās ar strutu baktērijām var ierosināt strutainus procesus ādā un zemādā - furunkulus, rozi u.c. Retos gadījumos var rasties nieru vai smadzeņu iekaisums.
Ārstēšana. Lai izvairītos no papildu infekcijas, īpaša uzmanība jāpievērš slimnieka roku un nagu tīrībai. Pūslīšus uz ādas apziež ar 3% joda tinktūru, 5-10% kālija permanganāta šķīdumu vai mentolspirtu. Niezošos izsitumus piepūderē ar cinka un talka pūderi vai apziež ar mentolspirtu. Pūslīši apkalst ātrāk, ja tos apstaro ar kvarca lampu. Profilakse. Slimnieka izolācija, kas turpināma 5 dienas pēc pēdējo izsitumu parādīšanās. Pirmsskolas vecuma bērni, kas bijuši saskarē ar slimnieku, izolējami no bērnu kolektīva 21 dienu. Bērnu iestādēm, kur bijis saslimšanas gadījums, nosaka 21 dienu ilgu karantīnu. Att.
