Veģetārs un vegāns uzturs kļūst arvien populārāks ne vien visā pasaulē, bet arī Latvijā. Taču, izvēloties šādu dzīvesveidu, ir virkne nosacījumu, kas jāņem vērā, gan lai pareizi plānotu ēdienkarti, gan lai pietiekošā daudzumā uzņemtu organismam nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus. Par to, kā to paveikt, BENU Aptieka rīkotajā diskusijā ar padomiem un noderīgu informāciju dalījās pieaicinātie eksperti.

Diskusijas vadītājs, sporta entuziasts, veģetāra dzīvesveida piekritējs un viens no CrossFit pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis, kurš ir veģetārietis jau teju 10 gadus, atklāj, ka savulaik, pievēršoties veģetāram dzīvesveidam, esot saņēmis pārmetumus, ka nebūs spēka un sasniegumu sportā. Taču paralēli savai izvēlei atteikties no gaļas produktiem viņš radīja ielu vingrošanas kustību Latvijā, kam bijis nepieciešams gan daudz fiziska, gan morāla un psiholoģiska spēka. "Tā es laikam lauzu šos mītus, ka, ja tu neēd gaļu, tev nebūs spēka," atzīst eksperts.

Ja gaļu, tad reti un nedaudz

Komentējot gaļas nepieciešamību uzturā, uztura speciāliste, veselības zinātņu maģistre uzturzinātnē Liene Sondore norāda, ka Pasaules veselības organizācija iesaka gaļu ēst ne vairāk kā divas līdz trīs reizes nedēļā un arī tikai pa 100 gramiem pagatavotas gaļas, kas vizuāli varētu būt tik daudz kā kāršu kava vai kredītkarte. Viņa gan piebilst, ka, atbilstoši pētījumiem onkoloģijas jomā, šis daudzums samazinās un tie ir 65 grami vienu līdz divas reizes nedēļā.

Svarīgs mērķis

Uztura speciāliste uzsver, ka, pievēršoties veģetāram dzīvesveidam, ir svarīgi saprast, kāds ir mērķis. Ja tā ir veselība vai vides aizsardzība – skaidrs, bet ja mērķis ir tas, ka draudzene ir veģetāriete, un es tagad mēnesi ēdīšu tikai spinātu lapas, tad tas nav labi plānots veģetārisms vai vegānisms. "Katram pašam ir jāsaprot, kāpēc tas tiek darīts, to nevar darīt kampaņveidīgi vai tāpēc, ka draugs ir vegāns, tāpēc es arī kļūšu par vegānu, tā tas nestrādā," atzīst uztura speciāliste.

Olbaltumvielu rezerves

Uztura eksperte atzīst, ka, neplānojot savu uzturu prasmīgi, veģetārieši un vegāni visbiežāk saskaras ar olbaltumvielu trūkumu, jo atšķirībā no tauku rezervēm olbaltumvielu rezerves nav vizuāli redzamas, turklāt tās ir pavisam nelielas –  aptuveni 5%. To trūkumu var vienkārši izjust – sāk palikt sliktāka āda, plānāki mati vai vienkārši jūtamies noguruši. Viņa atzīst, ka īpaši par to ir jādomā vegāna dzīvesveida piekritējiem. Ir jālieto sojas produkti, jādomā, kā tiks uzņemts kalcijs un vai nav nepieciešami uztura bagātinātāji, jo šāds uzturs ir nopietni jāplāno.

Plāno izmaiņas – informē ārstu

Speciāliste uzver, ka, pievēršoties veģetāram vai vegānam dzīvesveidam, ir jāsāk ar vizīti pie sava ģimenes ārsta un jāinformē, ka plānots mainīt ēdienkarti un kļūt par veģetārieti vai vegānu. Sievietēm par to būtu jāinformē arī ginekologs. Viņa iesaka ikvienam reizi gadā nodot analīzes, pārbaudīt dzelzs līmeni, olbaltumvielu daudzumu, D vitamīna un B12 vitamīna līmeni.  "Ja sākam ātrāk nogurt, sāk visi kaitināt, liekas, ka visi apkārt ir pārāk uzbudināti, sāk palikt nespodra āda, mainās vēdera izeja, samazinās jutība pret sāpēm vai tieši otrādi –  parādās galvassāpes vai tirpšana pirkstos vai pēdās, šādas nelielas nianses liecina par to, ka vajag aiziet pie ģimenes ārsta un nodot analīzes," tā uztura speciāliste. Viņa atzīst, ka atbalsta veģetāru un vegānu dzīvesveidu un šādu izvēli, bet iesaka to darīt ar prātu.

Aicina sekot līdzi ādas un matu stāvoklim

"BENU Aptiekas" skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko atzīst, ka pēc ādas un matu stāvokļa viennozīmīgi var noteikt vai cilvēka organismā trūkst nepieciešamo uzturvielu. Savukārt ārste-dermatoloģe Lauma Valaine uzsver: ja organismā trūkst olbaltumvielu, cilvēka āda, kuras sastāvā ir ļoti nozīmīga olbaltumviela – kolagēns, kļūst nespodra, izmainās tās elasticitāte un tonuss. Kolagēns veido aptuveni 80% no cilvēka ādas olbaltuma. Viņa norāda, ka ir arī pacienti, kuri, pārejot uz veģetāru un vegānu uzturu, novēro ādas vai matu izmaiņas, kas liek vērsties pie dermatologa. Tādos gadījumos tiek izvērtēts, ko var mainīt un ar ko būtu jāpapildina uzturs, vai tās ir olbaltumvielas, vai jau varbūt nepieciešama arī specifiskāku līdzekļu lietošana, kas ir vērsta tieši uz kolagēna rezervju atjaunošanu.

Pavasarī un vasarā –  īpaša uzmanība

Iestājoties pavasarim un tuvojoties vasarai, pats svarīgākais ir atcerēties, ka saule ir ļoti intensīva, un aizsardzība pret saules apdegumu ir nepieciešama ikvienam, domājot gan par ādas, gan matu veselību. Dermatoloģe atzīst, ka pavasarī un vasarā D vitamīna uzņemšanai pietiek vien ar 15 minūtēm arī ēnā, kas būtu pilnīgi pietiekoši, lai mūsu ādā veidotos nepieciešamais D vitamīns. Viņa arī uzsver, ka, neskatoties uz dažkārt skeptisko attieksmi pret saules aizsargkrēmiem, pārmērīga saule var nodarīt lielāku ļaunumu nekā regulāra saules aizsargkrēmu lietošana, piebilstot, ka šobrīd pieejamo saules aizsargkrēmu klāsts jau ir tik plašs, ka arī viszaļāk domājošie cilvēki var atrast sev pieņemamu saules aizsargkrēmu.