VĒDERTĪFS
akūta zarnu infekciju slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi. Ar vēdertīfu slimo tikai cilvēki. Slimība sastopama visā pasaulē, vairāk izplatīta zemēs ar zemu sanitāro kultūru. PSRS sastopama tikai atsevišķos gadījumos. Ierosina vēdertīfa nūjiņa (Salmonella typhi), kas ir ļoti izturīga ārējā vidē (tekošā ūdenī saglabājas 5-10 dienas, stāvošā ūdenī - līdz 4 nedēļām, augsnē un uz traukiem - 2 nedēļas, sviestā, sierā, gaļā - līdz 3 mēnešiem, maizē - 1 mēnesi). Parastie dezinfekcijas līdzekļi (1% sublimāts, 5% fenols, 3% lizols, 3% hloramīns) to iznīcina 2-3 minūtēs; 60° temperatūrā vēdertīfa nūjiņa iet bojā 30 minūtēs, 100° - dažās sekundēs.
Infekcijas avots - baktēriju nēsātāji vai slimi cilvēki, kas izdala ierosinātājus ar urīnu, izkārnījumiem. Inficēšanās notiek pa muti, parasti sadzīves kontaktu ceļā - ar netīrām rokām, priekšmetiem (trauki, durvju rokturi, veļa), kā arī ar inficētiem produktiem (galvenokārt pienu) un ūdeni. Ar vēdertīfu visbiežāk saslimst vasarā un rudenī, kad cilvēki uzturā lieto daudz piena produktu, dārzeņu un augļu, peldas, dzer nevārītu ūdeni.
Iekļuvušas organismā, vēdertīfa nūjiņas sāk vairoties tievās zarnas sienas limfoīdos audos, radot iekaisumu. No limfmezgliem ierosinātājs nokļūst asinīs, kur daļa nūjiņu noārdās, izdalot toksīnus, kas rada organisma intoksikāciju. Ar asinīm ierosinātājs tiek iznēsāts pa visiem orgāniem. 2. nedēļas beigās vēdertīfa nūjiņas sāk izdalīties no organisma galvenokārt pa žults izvadceļiem. Tās atkal nokļūst jau sensibilizētajā tievajā zarnā, kur veidojas nekroze un čūlas. Slimība parasti sākas pakāpeniski. Inkubācijas periods ir 7-21 diena. Pirmās pazīmes - nespēks, paaugstināta t°, slikta ēstgriba, galvassāpes, bezmiegs. 4-5 dienu laikā t° sasniedz 39-40°. Slimnieks kļūst mazkustīgs, āda bāla, mēle piebriedusi, vidū biezs aplikums. Vēders uzpūsts, lejasdaļā labajā pusē var būt urkšķēšana. Samazinās urīna izdalīšanās. Asinsspiediens pazemināts, pulss lēns, sirds toņi padobji. 1. nedēļas beigās nereti vērojami angīnas simptomi. Bieži ir bronhīts un plaušu karsonis. 7.-9. slimības dienā uz vēdera ādas parādās nelieli, sarkani izsitumi (rozeolas). Smagos gadījumos 2. slimības nedēļā vērojama nedaudz dzeltenīga ādas nokrāsa, sevišķi uz plaukstām. Slimības kulminācijas periodā ir stipras galvassāpes, miegainība, inertums. 3. nedēļas beigās var rasties komplikācijas - zarnu asiņošana vai perforācija, tromboflebīts, sirds muskulatūras iekaisums u.c. Sievietēm var būt menstruālā cikla traucējumi. Smagos gadījumos grūtniecēm iespējams aborts. Ja auglis saglabājas, bērns piedzimst vesels, jo ierosinātājs netiek cauri placentas barjerai. Tikai slimības 5. nedēļā organismā pilnīgi izzūd vēdertīfa nūjiņas, sadzīst čūlas un izveidojas imunitāte, kas parasti saglabājas visu mūžu.
Iespējami arī slimības recidīvi. To cēlonis bieži ir speciālās diētas un pietiekami ilga gultas režīma neievērošana, blakusslimības, vitamīnu trūkums organismā. Reizēm vēdertīfs noris atipiski.
Ar abortīvo vēdertīfa formu parasti slimo cilvēki, kas potēti pret vēdertīfu. Slimība sākas pēkšņi ar drudzi, beidzas 5-8 dienu laikā, kad strauji krītas t°. Toksīni organismā tiek ātri neitralizēti. Ieilgušas vēdertīfa formas biežāk sastopamas veciem cilvēkiem, kam ir vāja organisma reaktivitāte. Ir vairāki t° pacēluma viļņi, atkārtoti parādās izsitumi. Slimība var ieilgt pat līdz 5-6 mēnešiem.
Ambulatoriskas vēdertīfa formas sākas pakāpeniski, rodas liels nespēks, t° no rītiem normāla, vakaros nepārsniedz 37,8°. Parasti slimību atklāj tad, kad sākas sarežģījumi. Diagnozi precizē, izdarot asins, urīna un izkārnījumu bakterioloģisku izmeklēšanu, kā arī nosakot antivielu dinamiku asins serumā.
Ārstēšanai obligāti jānotiek slimnīcā. Līdz 10.-11. normālas t° dienai jāievēro gultas režīms. Viens no svarīgākajiem ārstēšanas paņēmieniem ir speciāla saudzējoša diēta. Uzturam jābūt pilnvērtīgam, ar pietiekamu daudzumu olbaltumvielu, tauku, ogļhidrātu, vitamīnu, minerālvielu. Ieteicamas ogas, augļi, tomāti, arbūzi, smagos gadījumos to sulas; dienā nepieciešams ne mazāk par 1,5-2,5 l šķidruma (ūdens, tējas, augļu sulas). Lieto В grupas, A un С vitamīnus, sirds un asinsvadu līdzekļus, spēcinošus līdzekļus un prethistamīna grupas preparātus (dimedrolu, suprastīnu), levomicetīnu kombinācijā ar nitrofurānu preparātiem (furazolidonu furagīnu). Slimnieku izraksta no slimnīcas ne agrāk kā 21. normālas t° dienā pēc 2 negatīvām izkārnījumu un urīna bakterioloģiskām analīzēm un 1 žults analīzes. Pārslimojušos 3 mēn. novēro poliklīnikas zarnu infekciju slimību kabinetā, pēc tam tie atrodas sanitāri epidemioloģiskās stacijas uzraudzībā 2 gadus, pārtikas rūpniecības un sabiedriskās ēdināšanas darbinieki - visu strādāšanas laiku.
Profilaksē galvenā nozīme ir sanitāri higiēniskajiem pasākumiem - pareizai ūdensapgādei un kanalizācijai, cīņai pret mušām, rūpīgai personiskās higiēnas ievērošanai (nelietot uzturā nevārītu ūdeni, kas ņemts no atklātām ūdenstilpēm, pirms ēšanas mazgāt rokas, neēst nemazgātus augļus un dārzeņus). Profilaktiskajās apskatēs nepieciešams noskaidrot baktēriju nēsātājus; viņi nedrīkst strādāt pārtikas rūpniecībā, veikalos, ēdnīcās, slimnīcās, bērnu iestādēs. Pēc slimnieka ievietošanas slimnīcā dzīvoklī izdara dezinfekciju. Personas, kas bijušas kontaktā ar vēdertīfa slimnieku, izmeklē bakterioloģiski un novēro ne mazāk kā 21 dienu pēc slimnieka ievietošanas slimnīcā. Specifiskai vēdertīfa profilaksei izmanto vakcīnas.
