VAIROGDZIEDZERA HORMONI
ir trijodtironīns, tiroksīns un tireokalcitonīns. Pirmo divu vairogdziedzeru hormonu molekulā ietilpst jods, tāpēc normālai vairogdziedzera darbībai nepieciešams, lai organisms regulāri saņemtu jodu (cilvēks to saņem ar uzturu un ūdeni). Trijodtironīna un tiroksīna darbība ir vienāda: tie pastiprina oksidācijas procesus audos, ietekmē olbaltumvielu, ogļhidrātu un ūdens maiņu, paaugstina pamatmaiņu. Tireokalcitonīns darbojas pretēji parathormonam (epitēlijķermenīšu hormons) un samazina kalcija daudzumu asinīs. Pastiprinātai vairogdziedzera darbībai (hipertireozei) raksturīga paaugstināta pamatmaiņa, pastiprināta uzbudināmība, paaugstināta t°, novājēšana (skatīt kākslis, difūzais toksiskais). Pastiprinātu vairogdziedzera hormonu izdalīšanos var izraisīt arī pārmērīga psihiska un fiziska slodze. Normāli vairogdziedzera hormonu izdalīšanās ir nedaudz pastiprināta pubertātes periodā. Vairogdziedzera darbības pavājināšanās (hipotireozes) cēloņi ir dažādi. Vairogdziedzera darbība pakļauta CNS kontrolei. Tās aktivitāti regulē neirohumorāls mehānisms ar hipotalāma un hipofīzes starpniecību. Ja asinīs samazinās vairogdziedzera hormonu koncentrācija, hipotalāms izdala īpašus peptīdus (atbrīvotājfaktorus), kas stimulē hipofīzes hormona tireotropīna izdalīšanos, bet tas savukārt - vairogdziedzera hormonu sintēzi un izdalīšanos asinīs. Vairogdziedzera funkcionālā stāvokļa novērtēšanai nosaka pamatmaiņu, joda koncentrāciju, asinīs, vairogdziedzera spēju saistīt jodu.
