Sabiedrībā valda daudz mītu un stereotipu par dārzeņu un augļu uzturvērtību ziemā - tiek apšaubītas gan šo produktu īpašības, gan veselīgums.Uztura speciāliste un pavāre Jevgēnija Jansone sadarbībā ar veikalu tīklu ELVI atspēko piecus galvenos mītus par augļu un dārzeņu vērtību ziemas sezonā.

1. mīts. Augļi un dārzeņi ziemā satur "vienīgi ķīmiju"!

Augļi un dārzeņi ir pārtikas produkti, kuru audzēšanai piemīt sezonāls raksturs - vissvaigākie tie, protams, ir ražas laikā, taču šie produkti labos apstākļos ir glabājami pietiekami ilgu laiku - vairākus mēnešus vai pat pusgadu. Arī piemājas dārziņā izaudzētās saknes - kartupeļi, burkāni, bietes pagrabā var sagaidīt pat nākamo vasaru - tam nav nepieciešams augus papildu mēslot vai apstrādāt, atliek vien izvēlēties izturīgāko un piemērotāko šķirni, un nodrošināt labus glabāšanas apstākļus. Lielo saimniecību īpašnieki realizācijai ziemā izvēlas tādu šķirņu dārzeņus, kas ir piemēroti ilgstošai glabāšanai.

Augļu uzglabāšanas laiks ir īsāks, tomēr arī tas ir pietiekoši ilgs, lai veikalu plauktos nonāktu kvalitatīvi produkti. Ziemas periodā, iegādājoties augļus veikalā, der atcerēties - kad Latvijā snieg un putina, valstīs, no kurām tiek ievesti šie produkti, ir silts un saulains. Tādēļ arī svešzemju augļu sortiments Latvijā sezonāli mainās - ziemā esam raduši vairāk mieloties ar citrusaugļiem un hurmu, vasarā, savukārt, veikalu plauktos vairāk gozējas persiki, nektarīni un citi augļi. Augļu ražotāji, kas gatavo produkciju eksportam, izvēlas audzēt tādas šķirnes, kas ir piemērotas transportēšanai un glabājas ilgāk - ne jau velti kaislīgiem ceļotājiem pūrā ir stāsti par to, ar kādiem augļiem viņi mielojušies citās zemēs - kādas bijušas to garšas īpatnības un aromāts, kritizējot Latvijā nopērkamos šo augļu "radiniekus," tomēr aizmirstot piebilst, ka šo šķirņu augļi ir uzglabājami vien dažas dienas. Bieži transportēšanai piemērotās šķirnes neizceļas ar pašiem aromātiskākajiem vai sulīgākajiem augļiem - to priekšrocība ir ilgāks uzglabāšanas laiks un izturība, tomēr tās tāpat spēj nodrošināt mūsu ēdienkarti ar patīkamām garšu niansēm un nepieciešamajām uzturvielām. Turklāt ziemas periodā veikalos vēl arvien ir pieejami arī Latvijā audzēti augļi - dažādu šķirņu āboli un bumbieri, kam ir lieliska garša un ilgs uzglabāšanas laiks, turklāt tie pie patērētāja nav mērojuši tūkstošiem kilometru garu ceļu.

2. mīts. Augļi un dārzeņi ziemā ir zaudējuši visas vērtīgās vielas.

Augļi un dārzeņi savu uzturvērtību, protams, pakāpeniski zaudē, tālab svarīgi ēdienkartē vienmēr iekļaut sezonas produktus, tomēr jāatceras - augļi un dārzeņi uzturvielas nezaudē pilnībā. Ir vielas, kas noārdās ātrāk, ir tādas, kas uzglabājas ilgāk, taču pat vairākus mēnešus pēc novākšanas dārzeņi vēl arvien būs vieni no uzturvielām bagātākajiem pārtikas produktiem un noteikti saturēs daudz vairāk šķiedrvielu, vitamīnu, minerālvielu nekā pārstrādātie gaļas produkti, saldumi vai čipsi.

Lai augļos un dārzeņos saglabātos pēc iespējas vairāk vērtīgo vielu, ir svarīgi nodrošināt produktiem labus glabāšanas apstākļus - uzturvielas ātrāk noārdās gaismas, temperatūras, skābekļa, ietekmē, tāpēc šos produktus vēlams uzglabāt sausā un vēsā vietā. Ja mājās nav pagraba, veikalā nopirktos augļus un dārzeņus vēlams glabāt ledusskapī, taču pirms tam tos nevajag mazgāt. Daudziem produktiem, sevišķi augļiem uz mizas dabiski veidojas plāna vaska aizsargkārtiņa, kas nodrošina labāku produkta glabāšanu, un, ja augļus nomazgā, tiek noberzta arī šī aizsargkārta, tāpēc produkti sāks bojāties ātrāk. Augļus un dārzeņus jāmazgā pirms gatavošanas.

3. mīts. Vitamīni un minerālvielas ziemā jāuzņem papildus, jo augļi un dārzeņi tos nespēj nodrošināt.

Augļi un dārzeņi ziemas periodā ir viens no svarīgākajiem uzturvielu avotiem, kas satur ļoti daudz cilvēka organismam nepieciešamo vielu. Daudzi dārzeņi ir nozīmīgs vitamīnu avots - ar dārzeņiem mēs varam uzņemt cilvēka imunitātei un hormonālai sistēmai vērtīgo C vitamīnu, kas ir paprikā, spinātos, galviņkāpostos, kartupeļos. Protams, plaši pazīstami produkti ar augstu C vitamīna koncentrāciju ir arī citrusaugļi, kaut tajos šī vitamīna ir krietni mazāk, nekā minētajos pašmāju dārzeņos. Burkāni ir būtisks beta-karotīna avots - tas mūsu organismā pārveidojas par redzei nepieciešamo A vitamīnu. Zaļajos dārzeņos - pētersīļu lapās, spinātos, salātos, kāpostos ir daudz K vitamīna un folskābes, tie satur arī dzelzi. Brokoļi un virziņkāposti satur kalciju. Augu valsts produktu iekļaušana ēdienkartē ir būtiskākais veids, kā nodrošināt organismu ar kāliju, magniju, mangānu, kā arī organismam nepieciešamajām šķiedrvielām. Kvalitatīvi, labi pagatavoti augļi un dārzeņi spēj nodrošināt pilnvērtīgu, veselīgu un uzturvielām bagātu maltīti visos gadalaikos.

4. mīts. Gatavojot ēdienu, vērtīgās uzturvielas no augļiem un dārzeņiem tikpat pazūd.

Lai nodrošinātu, ka gatavošanas procesā augļos un dārzeņos saglabājas pēc iespējas vairāk vērtīgo uzturvielu, dārzeņus labāk cept krāsnī (ja iespējams, nemizojot), tvaicēt vai vārīt nelielā ūdens daudzumā, bet taukvielas labāk pievienot gatavošanas beigās. Ilgstoši sautējot vai cepot, uzturvielas tiek zaudētas vairāk. Tāpat vēlams katrai ēdienreizei sagatavot tikai tik daudz ēdiena, cik tajā reizē apēdīsiet, jo arī gatava ēdiena uzglabāšana un atkārtota sildīšana palielina uzturvielu zudumu. Ja izvēlaties gatavot saldētus dārzeņus, tos jātvaicē vai jāliek vārīties verdošā ūdenī - tā iegūsiet pilnvērtīgāku un uzturvielām bagātāku maltīti.

5. mīts. Ziemā veikalos ir nopērkami tikai dažu veidu Latvijas dārzeņi, bet ārvalstīs augušie nav veselīgi!

Latvijas lauksaimnieki audzē dažādu veidu dārzeņus - ziemas periodā veikalos ir atrodami Latvija auguši kartupeļi, burkāni, bietes, kāposti, kāļi, kolrābji, dažādas garšsaknes, zaļumi un citi dārzeņi. Pēdējos gados krietni paplašinājies arī to dārzeņu sortiments, ko Latvijā audzē siltumnīcās - gandrīz visu gadu ir nopērkami pašmāju tomāti, gurķi. Ziemas periodā ir pieejami Latvijas āboli, dažādas saldētas Latvijā augušas ogas. Tomēr, ja šķiet, ka Latvijas produktu sortiments ziemā nav gana pilnīgs, un maltītei jāizvēlas citā valstī auguši dārzeņi, svarīgi atcerēties - dārzeņu un augļu sastāvu un vērtīgo vielu koncentrāciju tajos nosaka nevis ražotāja izcelsmes valsts, bet gan augsne, kurā tie auguši un laikapstākļi, kas palīdzējuši produktam nogatavināties - vairumā gadījumu ārvalstīs augušu dārzeņu uzturvērtība ir līdzīga mūsu valsts produktiem. Protams, Latvijas augļi un dārzeņi līdz mūsu galdam nonāk pa daudz īsāku ceļu, ir svaigāki, mēs ātri varam atpazīt zemnieku saimniecības, kurās produkti auguši. Izvēloties Latvijas produktus, varam iegūt vairāk informācijas par dārzeņu kvalitāti un audzēšanas apstākļiem, gūstot pārliecību, ka savas ģimenes galdā ceļam patiesi vērtīgus produktus .