UZTURA TOKSIKOINFEKCIJAS
akūtas slimības, kas saistītas ar inficētas barības lietošanu uzturā. Uztura toksikoinfekcijas var rasties, ja cilvēka organismā iekļūst dzīvi mikroorganismi vai arī to izdalītie toksīni (tad tās sauc arī par uztura intoksikācijām). Vairākumu uztura toksikoinfekciju ierosina nosacīti patogēni mikrobi, kas ir ļoti plaši izplatīti dabā un nereti sastopami arī cilvēku un dzīvnieku gremošanas traktā, elpošanas ceļos, uz ādas. Tie izraisa uztura toksikoinfekciju tikai noteiktos apstākļos; no tiem galvenais ir liels ierosinātāju vai toksīnu daudzums un pamazinātas cilvēka organisma aizsargspējas. Uztura toksikoinfekcijas var ierosināt salmonellas (skatīt salmonelozes), botulisma nūjiņa, stafilokoki, zarnu nūjiņa u.c.
Samērā bieži sastopamas stafilokoku toksīnu ierosinātās uztura toksikoinfekcijas. Stafilokoks (Staphylococcus) ārējā vidē ir ļoti izturīgs. Tā izdalītais toksīns ir termostabils; lai to noārdītu, produkts jākarsē (100°) 1 1/2-2 st. Uzturproduktos (kūkās, konservos, saldējumā, krēmā) istabas t° stafilokoki ļoti strauji vairojas, un jau pēc 6-10 st. tajos rodas toksīni, kas var izraisīt uztura toksikoinfekciju. Parasti uzturproduktus ar stafilokokiem inficē cilvēki, ja tiem uz rokām ir dažādi strutaini ādas bojājumi vai arī ja tie slimo ar augšējo elpošanas ceļu iekaisumu vai angīnu (šajā gadījumā cilv. barību inficē šķaudot vai klepojot). Dažreiz uzturproduktus (piem., pienu) inficē slims dzīvnieks. 1-4 st. pēc inficēta produkta lietošanas rodas slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, dažreiz caureja. Smagas saindēšanās gadījumā paaugstinās t°, var iestāties akūts sirds vājums, krampji. Stafilokoku ierosinātām uztura toksikoinfekcijām raksturīga ātra simptomu parādīšanās un tikpat ātra izzušana. Slimnieks parasti atveseļojas 2-5 dienās.
Ārstēšanā galvenais ir kuņģa un zarnu atbrīvošana no ierosinātājiem un toksīniem. To panāk ar kuņģa skalošanu, klizmām. Slimniekam nepieciešams miers, siltums, daudz šķidruma. Smagākos gadījumos vēnā ievada sāls šķīdumu, glikozi u.c; izmanto arī pretmikrobu preparātus. Pirmajā slimības dienā ierobežo uzturu: slimniekam dod mīksti novārītas olas, ķīseļus, baltmaizes sausiņus. Nākamajā dienā diētu paplašina ar buljonu, šķidrām putrām, kefīru. Turpmākajās dienās pakāpeniski pāriet uz parasto uzturu.
Profilakse. Sanitāri veterināra liellopu fermu uzraudzība; pārtikas rūpniecībā un tirdzniecībā, kā arī sabiedriskajā ēdināšanā strādājošo cilvēku regulāra medicīniskā pārbaude. Pārtikas tehnoloģijas un realizācijas termiņu, kā arī personiskās higiēnas ievērošana, pareiza produktu uzglabāšana.
