No gaišas salmu krāsas līdz tumši brūnam, no dzidra līdz asins stiegras saturošam. Tā var izskatīties urīns – tava veselības stāvokļa vēstnesis. 

Veselības kontrolēšanas un regulāru pārbaužu ietvarā daudz tiek runāts par skrīningiem, arī par to, kādi laboratoriskie izmeklējumi ir nepieciešami katru gadu, un citām diagnostikas metodēm. Pievēršam uzmanību tādiem rādījumiem, kā asinsspiediens, cukura līmenis, kaulu blīvums, ķermeņa masas indekss. Ir radītas tehnoloģiskās iespējas, kas ļauj daudzus veselības rādītājus novērot un fiksēt pat ar savām viedierīcēm. Taču ir vēl kāds, pavisam vienkāršs veids, kā uzraudzīt organismā notiekošo. Viss, kas jādara – reizi pa reizei jāpalūkojas uz savu urīnu!

Kādēļ urīns?

“Urīna krāsa, smarža un faktūra ir viens no mazāk novērtētajiem vispārējās veselības rādītājiem. Visticamāk, tā arī nav tēma, ko atklāti apspriežam draugu un paziņu lokā. Taču, pievēršot uzmanību urīnam, var gūt vērtīgas norādes. Tādēļ tiksim vaļā no aizspriedumiem un liksim lietā šo vienkāršo ikdienas ieradumu, kas, iespējams, var pat glābt veselību,” saka ģimenes ārste Veselības centru apvienībā Jekaterina Āboliņa.

“Ja urīnā ir kādas izmaiņas, tas var būt signāls, ka kaut kas nav kārtībā ar veselību,” sacīto papildina “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka. Viņas pieredze liecina, ka vecākās paaudzes cilvēki ir daudz vērīgāki un mazāk aizspriedumaini, jo bieži vien nekautrējoties vēršas aptiekā ar jautājumiem, vai ar veselību viss kārtībā, ja uz tualeti jādodas biežāk, vai, gluži otrādi – retāk, un urīna smarža vai krāsa arī ir “kaut kāda ne tāda”. 

Urīna apskatīšana var būt ļoti noderīgs ieradums veselības stāvokļa uzraudzīšanā. Tas var palīdzēt atklāt iespējamus veselības traucējumus agrīnā stadijā, kad tie ir vieglāk ārstējami.

Izmaiņu spektrs

Urīna izmaiņas var ietvert:

• mainītu krāsu;
• apduļķojumu vai stiegrainu molekulāru (piemēram, asins) klātbūtni;
• konsistences izmaiņas;
• smakas parādīšanos.

Par ko liecina urīna izmaiņas?

Ārste uzskaita slimības un stāvokļus, kuru viena no pazīmēm varētu būt izmaiņas urīnā: 

• nepietiekams, šķidruma daudzums vai dehidratācija;
• ietekmēta nieru veselība;
• aizkuņģa vai zarnu trakta darbības traucējumi;
• infekcija.

Pārskatīsim dažus gadījumus sīkāk!

Dehidratācijas agrīnā pazīme

Viena no redzamākajām ikdienas urīna novērošanas priekšrocībām ir agrīna dehidratācijas noteikšana. Urīna krāsa sniedz būtiskas norādes par hidratācijas līmeni. Gaiši dzeltens vai salmu krāsas urīns parasti norāda uz labu hidratāciju, savukārt tumšāks dzeltens vai dzintara krāsas urīns var liecināt, ka jāpalielina šķidruma uzņemšana. Dehidratācija var izraisīt dažādas veselības problēmas, tostarp nogurumu, reiboni, kā arī nieru un sirds problēmas, tāpēc, sekojot līdzi urīna krāsas izmaiņām visas dienas garumā, varēsi kontrolēt, vai dzer pietiekami.

Nieru veselības traucējumi

“Lai gan urīnu uzglabā urīnpūslis, nierēm, lai tas tur nonāktu, ir galvenā loma. Tās filtrē atkritumvielas un toksīnus no asinsrites. Urīna krāsas, konsistences vai urinācijas biežuma izmaiņas var liecināt par iespējamām nieru problēmām. Piemēram, putojošs urīns var norādīt uz olbaltumvielu klātbūtni urīnā, kas varētu būt agrīna nieru bojājuma pazīme. Tāpat bieža urinēšana vai asiņu klātbūtne tajā var liecināt par infekciju. Nierakmeņu gadījumā urīnam veidojas nepatīkama smaka, jo tie var apturēt vai palēnināt urīna izvadīšanu no organisma, kā dēļ urīnceļos attīstās infekcija, kas bieži vien rada specifisku urīna smaku.

Par nierakmeņu klātbūtni var liecināt ne tikai sāpes vēderā un/vai urinēšanas laikā un drudzis, bet arī asiņu piejaukums urīnā.  Dažreiz izvadīto akmeni var pat ieraudzīt podā vai trauciņā, kur krāj urīnu, lai noteiktu, vai akmens patiešām ir izgājis. Nieru mazspējas gadījumā urīna smaka līdzinās amonjakam,” skaidro ģimenes ārste.

Uztura loma

Labi zināms, ka tas, ko ēdam, ietekmē fēces – tās var būt cietas, šķidras, tumšākas vai gaišākas utt. Taču uzturs tāpat ietekmē arī urīnu. Vai esi pamanījis, ka, paēdot sparģeļus, pēcāk urīnam ir specifiska smarža? Spēcīgāku urīna aromātu var padarīt arī uzturā lietotas zivis, sīpoli, ķiploki, kafija. Tomēr, pat lietojot šādus produktus, kādam specifiskā smaka būs jūtama, citam – nē. To, kā sēra blakusprodukti izstrādāsies, nosaka gēni.

Medikamentu iedarbība

“Ja lieto medikamentus kādai konkrētai slimībai, ikdienas urīna apskate var palīdzēt izsekot to iedarbībai. Daži medikamenti var ietekmēt urīna krāsu vai konsistenci, un, apzinoties šīs izmaiņas, varat uzzināt nozīmīgas detaļas par ārstēšanas efektivitāti. Turklāt tas var ļaut savlaicīgi identificēt iespējamās blakusparādības un apspriest tās ar savu ārstu,” rekomendē farmaceite un piebilstot, ka jāņem vērā, ka blakusparādības, kas izmaina urīna krāsu vai smaržu, bet nav būtiskas veselībai, ir tikai vizuālas izmaiņas. “Arī vitamīni un uztura bagātinātāji, it īpaši, krāsvielām, piemēram, ar beta karotīnu bagāti, var mainīt urīna krāsu. Pārmērīgi lietojot C vitamīnu, urīns var kļūt krāsains, līdzīgs varavīksnei vai sārts.”

Ārsts var nozīmēt veikt sarežģītākas urīna pārbaudes, taču tām nevajadzētu aizstāt pirmo – atbildības uzņemšanos par savu veselību, regulāri apskatot urīnu,” paskaidro farmaceite.

Kāpēc urīns nelāgi ož?

Paostīt urīnu patiešām nenāktu par ļaunu – tas var izrādīties diezgan informatīvi. Urīna specifiskā smaka katrā reizē var atšķirties, jo to ietekmē gan lietotie pārtikas produkti, medikamenti un esošās slimības, gan citi faktori. Lūk, galvenie iespējamie iemesli urīna nepatīkamajai smakai!

Urīnceļu infekcija

Parasti šo problēmu raksturo bieža vajadzība urinēt. Ja turklāt vēl urīnam ir arī nepatīkama smaka, tā visbiežāk norāda uz baktēriju klātbūtni. Būs izmainīta arī urīna krāsa. Šādā gadījumā nepieciešama ārsta konsultācija un svarīgi ir lietot daudz ūdens.

Diabēts

Diabēta pacienta urīnam var būt saldena smarža, ko rada ketonu uzkrāšanās, kad organisms enerģijas sadedzināšanas laikā glikozes vietā dedzina taukus, vai arī, ja lieto zāles, kas palīdz “lieko” cukuru no asinīm izvadīt ar urīnu.

Seksuāli transmisīvās infekcijas (STS)

STS gan vīriešiem, gan sievietēm var izpausties arī ar nelāgi smakojošu urīnu, var veidoties dzimumorgānu nieze un dedzināšanas sajūta urinējot. Bieži vien būs arī izdalījumi no dzimumorgāniem (abiem dzimumiem).

Pārmērīga vitamīnu lietošana

Par medikamentiem, kas  var ietekmēt urīna smaku, jau minēts, taču smakas izmaiņas var radīt arī B grupas vitamīni. Piemēram, pārāk daudz uzņemta B1 vitamīna dēļ urīnam var būt zivju smaka.

Aknu darbības intensitātes samazināšanās

Aknu darbības samazināšanās gadījumā nelāgu aromātu veido toksīnu uzkrāšanās un izdalīšanās urīnā.

Grūtniecība

Atūdeņošanās, ko var izraisīt vemšana grūtniecības sākumā, gan arī grūtnieču vitamīnu lietošana var likt urīnam slikti ost. Nav izslēgtas urīnceļu infekcijas. Tiesa, hormonu ietekmē smaržu uztvere mainās un var tikai šķist, ka aromāts ir kļuvis intensīvāks, tomēr šo jautājums ir vērts apspriest ar ārstu.

Pārlieku cītīga mazgāšanās

Pārāk intensīva maksts mazgāšana ar nepiemērotiem mazgāšanas līdzekļiem var izjaukt baktēriju līdzsvaru, dodot iespēju attīstīties infekcijai un rasties izdalījumiem, kas urinējot izplata sliktu aromātu. Biežākā problēma ir bakteriālā vaginoze un iegurņa iekaisuma slimības.

“Aptiekās intīmai higiēnai ir pieejami speciāli hipoalerģiski līdzekļi bez smaržvielām un parabēniem. Līdzekļi, kas paredzēti intīmai higiēnai ir jālieto kā sievietēm, tā vīriešiem, jo šiem līdzekļiem ir piemērots pH līmenis un tie satur mitrinošas vielas, kas palīdz justies komfortabli. Pareizai intīmo zonu kopšanai jāpievērš uzmanību jau no mazotnes,” norāda farmaceite.

Urīna aizturēšana

Savlaicīgi neapmeklēt tualeti ir slikts paradums, jo urīnpūslī pārāk ilgi krājas urīns. Tas var radīt ne vien nepatīkamu aromātu, bet arī urīnceļu iekaisumu.

4 ieteikumi, kā aplūkot urīnu

• Ja iespējams, apskati urīnu dabiskā gaismā. Ja tualetes telpā nav loga, bet rodas aizdomas par izmaiņām urīnā, nākamajā urinēšanas reizē ir vērts izmantot stikla trauku un aplūkot tā saturu dabiskajā apgaismojumā.
• Urīna krāsu var vērot arī, apslaukoties ar tualetes papīru vai tīru salveti.
• Pievērs uzmanību urīna krāsai, smaržai, konsistencei un nogulšņu vai savienojumu klātbūtnei.
• Ja urīnā ir vērojamas krāsas vai smaržas izmaiņas un zini, ka tās nav saistāmas ar lietoto uzturu, noteikti ir vērts konsultēties ar ģimenes ārstu.