ULTRAĪSVIĻŅU TERAPIJA
ārstēšana ar ultraaugstfrekvences (frekvence 40,68 MHz, viļņa garums 7,37 m) elektrisko lauku; viens no elektroterapijas veidiem. Ārstējamo ķermeņa daļu ievieto starp kondensatora platēm, kuras var būt dažāda lieluma, diska vai taisnstūra formas, pagatavotas no vara plāksnes vai sietiņa; metāls izolēts ar 2-3 mm biezu gumiju vai arī ievietots speciālā stikla vai plastmasas kārbā. Parasti pie aparāta piestiprināti salokāmi plašu turētāji, kas dod iespēju tās novietot vajadzīgajā attālumā (1-3 cm) no ķermeņa. Lai nerastos apdegumi, starp platēm un ādu nedrīkst atrasties metāla priekšmeti, mitrs apģērbs vai pārsējs.
Platēm pievadot spriegumu, rodas ultraaugstfrekvences elektriskais lauks, kas audos starp platēm ierosina attiecīgas frekvences strāvu. Ultraīsviļņu enerģija absorbējas ne tikai audos ar mazu elektrisko pretestību (asinis, limfa), bet arī audos ar lielu pretestību (kauli, taukaudi, nervaudi), kas pēc savām īpašībām tuvi dielektriķiem, tāpēc ultraīsviļņu terapija ir efektīva dažādu šo audu slimību ārstēšanā. Tāpat kā īsviļņu terapijas, arī ultraīsviļņu terapijas ārstniecībā iedarbība ir atkarīga no strāvas radītā siltuma un oscilatīvā efekta; svārstību skaits ir ļoti liels, tāpēc var lietot vāja siltuma (oligotermiskas) vai pat bezsiltuma (atermiskas) devas. Devu nosaka atkarībā no slimības (jo akūtāks iekaisuma process, jo mazāku devu lieto). Ultraīsviļņu terapija intensīvi iedarbojas uz iekaisumiem, veicina to uzsūkšanos, paplašina asinsvadus, uzlabo audu barošanos, mazina spazmas un sāpes, veicina brūču dzīšanu, iedarbojas uz veģetatīvo nervu sistēmu. Ultraīsviļņu terapiju izmanto, ārstējot dažādus akūtus un subakūtus hroniskus un arī strutainus iekaisumus, kad citas augstfrekvences strāvas nedrīkst lietot (augšžokļa dobuma iekaisumu, vidusauss iekaisumu, furunkulu, osteomielītu u.c). Ultraīsviļņus lieto arī bronhiālās astmas, hipertoniskās slimības, endarterīta, žultspūšļa iekaisuma, kā arī dažu un perifēriskās nervu sistēmas slimību, apsaldējumu, apdegumu, locītavu un kaulu traumu ārstēšanā. Slimniekiem ar pazeminātu asinsspiedienu un nenoturīgu asinsvadu reakciju ultraīsviļņu procedūras laikā dažkārt var rasties reibonis, sirdsdarbības traucējumi; tādos gadījumos saīsina procedūras ilgumu vai arī pārtrauc tās lietot. Impulsu ultraīsviļņu terapijā izmanto svārstības, kas ilgst dažas mikrosekundes, bet pauze ir 100 reižu ilgāka par pašu impulsu. Šajā gadījumā siltuma iedarbība ir niecīga, bet spēcīgi izteikta oscilatīvā iedarbība. Impulsu ultraīsviļņu terapiju lieto hipertoniskās slimības, neiralģijas, neirītu u.c. slimību ārstēšanā. Att.
