TRŪCE
iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos. Visbiežāk ir vēdera trūce, retāk - smadzeņu trūce, muskuļu trūce. Vēdera trūces gadījumā vēdera dobuma orgāni izspiežas zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos pa patoloģiski paplašinātām dabiskām vai mākslīgām (piem., traumas radītām) vēdera sienas spraugām. Vēdera trūcei izšķir trūces maisu (vēderplēve), trūces vārtus (sprauga vēdera sienā) un trūces saturu (visbiežāk zarnu cilpa vai lielā taukplēve).
Dažreiz trūces saturu, slimniekam atrodoties guļu stāvoklī, var viegli iebīdīt (reponēt) atpakaļ vēdera dobumā. Ja trūces saturs ilgstoši atrodas trūces maisā, starp izspiedušos orgānu un trūces maisu var izveidoties saaugumi un trūci vairs nevar reponēt. Vēdera trūce sastopama apmēram 3-4% cilvēku, biežāk maziem bērniem un pieaugušiem pusmūžā; vīriešiem biežāk nekā sievietēm.
Trūces cēloņi var būt dažādi. To var izraisīt bieži un ilgstoši aizcietējumi, hronisks klepus, ļoti smags fizisks darbs, atkārtota grūtniecība un dzemdības, traumas u.c. Vēdera trūce var veidoties operācijas rētas vietā, it īpaši tad, ja brūce strutojusi un ilgi dzijusi. Veicinoši faktori ir vāji attīstīta vēdera muskulatūra, novājēšana, aptaukošanās. Svarīga nozīme ir vēdera sienas anatomiskajām uzbūves īpatnībām; parasti trūce veidojas vēdera sienas t.s. vājajās vietās.
Trūce var būt arī piedzimta. Vēdera trūces pēc to lokalizācijas iedala cirkšņa, augšstilba jeb ciskas, nabas, vēdera baltās līnijas, vēdera iekšējā trūce u.c. Visbiežāk sastopama cirkšņa trūce. Tā veidojas cirkšņa kanāla apvidū, paaugstinoties vēdera iekšējam spiedienam. Augšstilba jeb ciskas trūce rodas, vēdera dobuma orgāniem izspiežoties zemādā pa t.s. augšstilba jeb ciskas kanālu, kas izveidojas tikai nelabvēlīgos apstākļos; iegurņa anatomisko uzbūves īpatnību dēļ tā biežāk ir sievietēm. Nabas trūce parasti attīstās bērniem un sievietēm. Turpretī vēdera baltās līnijas trūce biežāk ir vīriešiem.
No vēdera iekšējām trūcēm visbiežāk ir diafragmas trūce, kad vēdera dobuma orgāni iespiežas krūšu dobumā. Trūces galvenais simptoms ir izvelvējums raksturīgā vietā (cirksnī, augšstilba augšējā trešdaļā, nabas apvidū, pēcoperācijas rētā u.tml.). Izvelvējums palielinās, ja cilvēks piepūš vēderu vai klepo, bet guļu stāvokli pazūd; reizēm jūtamas trulas, velkošas sāpes. Diafragmas trūce parasti traucējumus nerada, bet atsevišķos gadījumos sakarā ar to veidojas kuņģa ieejas nepietiekamība un kuņģa satura atgrūšana barības vadā: rodas dedzinoša sajūta, sāpes aiz krūšu kaula. Barības vadā var rasties čūla (nereti asiņojoša). Vēdera trūcei var būt dažādas komplikācijas, piem., zarnu satura sastrēgums (koprostāze) zarnas cilpā, kas atrodas trūces maisā, ādas trūces maisa vai tā satura iekaisums. Visbīstamākā komplikācija ir trūces iesprūšana. To parasti sekmē vēdera iekšējā spiediena pieaugšana, kā arī muskuļu sasprindzinājums, ko rada smaga fiziska slodze. Iesprūdušas trūces gadījumā trūces maisā iespiežas vairākas zarnu cilpas, tās tiek saspiestas šaurajos vārtos, zarnās rodas asinsrites traucējumi, veidojas asinsizplūdumi, sienas tūska un nekroze. Caur nekrotisku zarnas sienu vēdera dobumā var iekļūt mikroorganismi, kas ierosina vēderplēves iekaisumu (peritonītu). Rodas arī zarnu satura pārvietošanās traucējumi, un asinīs uzsūcas dažādas indīgas vielas. Iesprūdušas trūces galvenās pazīmes ir sāpes izvelvējuma apvidū, slikta dūša, vemšana; neiziet vēders, neizdalās gāzes, parādās intoksikācijas pazīmes (nespēks, pulsa paātrināšanās).
Parasti trūci ārstē ķirurģiski. Var ārstēt konservatīvi - nēsāt bandāžu. Tomēr šī metode trūci nelikvidē, tāpēc, lai pasargātos no iespējamām komplikācijām, jāizdara operācija. Bandāža ieteicama tiem slimniekiem, kam vispārējā stāvokļa dēļ (sirdskaite, cukura diabēts u.tml.) operācija nav iespējama. Maziem bērniem nabas trūci ārstē konservatīvi - trūci reponē un tās vārtus savelk ar leikoplastu. Iesprūdušas trūces vienīgā ārstēšanas metode ir tūlītēja operācija.
Profilakse. Sistemātiska un regulāra nodarbošanās ar fizkultūru, lai nostiprinātu vēdera muskuļus. Bērniem muskulatūru nostiprina arī pareizs un pilnvērtīgs uzturs. Jānovērš hronisks klepus, aizcietējums, urinēšanas traucējumi utt.; nav ieteicams cilāt pārāk lielus smagumus. Sievietēm grūtniecības laikā jānēsā bandāža, pēc dzemdībām jāizdara vēdera masāža. Jāizvairās no pārmērīgas aptaukošanās. Nabas trūces profilaksei svarīga rūpīga nabas kopšana jaundzimušajam. Att.
