TRIHINA
veltņtārpu tipa nematožu klases parazīts, kas ierosina trihinelozi. Pieaugušas trihinas (garums 2,2-4,4 mm) parazitē dažādu dzīvnieku un arī cilvēku tievajā zarnā, kāpuri (muskuļu trihina; garums 0,1 mm) - tā paša organisma šķērssvītru muskulatūrā. Trihinas konstatētas galvenokārt plēsēju, visēdāju un kukaiņēdāju, kā arī cilvēka tievajā zarnā. Cilvēka organismā trihina nokļūst ar invadētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu mājas cūkas, meža cūkas, āpša un lāča gaļu vai tās izstrādājumiem. Zarnās nokļuvušie trihinas kāpuri gremošanas sulu ietekmē atbrīvojas no saistaudu kapsulām un 24-48 stundu laikā attīstās par pieaugušiem parazītiem. Pēc apaugļošanās mātītes iekļūst zarnu bārkstiņās, kur 10-56 dienu laikā dzemdē apm. 2000 kāpuru, kas ar limfu un asinīm izplatās pa visu cilvēku vai dzīvnieku organismu un nonāk šķērssvītru muskulatūras šķiedrās. Tur 35-40 dienās ap kāpuriem izveidojas saistaudu kapsula. Šādā stāvoklī trihinas kāpuri saglabā dzīvotspēju ilgus gadus (arī pēc dzīvnieku nāves). Dažreiz trihinas kapsulas apkaļķojas. Gaļas žāvēšana un sālīšana kāpurus neiznīcina, arī zema t° iedarbojas vāji. Trihinas dzīvotspēju saglabā pat pūstošā gaļā. Att.
