TRAUMATISKĀS PSIHOZES
psihiski traucējumi, ko radījušas galvas smadzeņu traumas. Akūtajā galvas smadzeņu traumas periodā raksturīga akūta psihoze un aptumšota apziņa (skatīt simptomātiskās psihozes). Reizēm pēc galvas smadzeņu traumas cietušais pilnīgi neizveseļojas un paliek traumas sekas.
Raksturīgākie traucējumi ir astēnija, kā arī t.s. traumatiskā encefalopātija, kas izpaužas vairākos variantos: 1) astēniskais variants - pastiprināta nogurdināmība apvienota ar galvassāpēm, pārmērīgu uzbudināmību, slimnieks nevar paciest spilgtu gaismu, skaļu troksni, uztraucas pavisam niecīgu iemeslu dēļ, slikti panes karstumu un atmosfēras spiediena maiņu, ir pārmērīgi jūtīgs un raudulīgs; stāvoklis parasti pasliktinās, ja slimnieks pārcieš kādu somatisku slimību, kā arī pēc pārpūles vai psihiskiem pārdzīvojumiem; 2) eksplozīvais variants - slimnieks ļoti viegli uzbudināms, satraucams, rupjš, reizēm agresīvs, sadzīvē bieži rada konfliktus, ar grūtībām piemērojas situācijai; ir pavājināta atmiņa, samazinās koncentrēšanās spēja; stāvoklis sevišķi pasliktinās, ja slimnieks lieto alkoholu; nereti rodas histēriskas reakcijas; 3) eiforiskais variants - raksturīgs pacilāts garastāvoklis, kas saistīts ar eiforiju un nepietiekamu slimības apzināšanos, pavājinātu atmiņu, vieglprātīgu attieksmi pret savu stāvokli; 4) apātiskais variants - slimnieks vienaldzīgs pret sevi un apkārtni, gauss, bez interesēm un bez aktivitātes. Uz traumatiskās encefalopātijas fona var rasties periodiskas organiskas psihozes ar aptumšotu apziņu, afektīviem traucējumiem, halucinācijām, murgiem.
Ārstēšana. Jānoregulē darba režīms, jāvairās no pārslodzes, nedrīkst lietot alkoholu, pietiekami jāatpūšas. Ieteicama vispārspēcinoša terapija, vajadzības gadījumā lieto nomierinošus līdzekļus. Periodisku organisku psihožu gadījumā ārstēšanā lieto neiroleptiskus līdzekļus un antidepresantus.
