TIEVĀ ZARNA

gremošanas trakta daļa no kuņģa līdz resnajai zarnai. Pieaugušam cilvēkam tā ir 6-7 m gara (apmēram 3,5 reizes pārsniedz cilvēka ķermeņa garumu). Tievās zarnas diametrs samazinās virzienā uz resno zarnu un vidēji ir 3-5 cm. Tievajai zarnai ir 3 daļas: divpadsmitpirkstu zarna, aiz tās tukšā zarna, kas ir apmēram 2/5 no atlikušās zarnas garuma un bez krasas robežas pāriet līkumainajā zarnā, kura aizņem pārējās 3/5. Tukšo un līkumaino zarnu no visām pusēm klāj vēderplēve, kas, būdama gluda un mikla, samazina berzi starp zarnu cilpām barības pārvietošanās laikā. Ar vēdera dobuma mugurējo sienu tās saista tikai apzarnis (plats, mīksts divu vēderplēves lapu veidojums), tāpēc atšķirībā no divpadsmitpirkstu zarnas tukšā un līkumainā zarna ir stipri kustīgas. Tās veido daudzus izliekumus - zarnu cilpas; augšējās atrodas tūlīt zem aknām un kuņģa, bet apakšējās ieslīd mazajā iegurnī.

Tievo zarnu no iekšpuses klāj gļotāda, kas veido cirkulāras krokas. Divpadsmitpirkstu zarnā un tukšās zarnas augšdaļā krokas ir augstas un tuvu cita citai, bet virzienā uz resno zarnu kļūst zemākas un retākas, līdz beidzot pilnīgi izzūd. Bez tam gļotādā ir ļoti daudz sīku izaugumu - zarnu bārkstiņu, kas stipri palielina gļotādas uzsūcējvirsmu. Visvairāk to ir divpadsmitpirkstu un tukšajā zarnā (22-40 uz 1 mm2), kur arī visintensīvāk notiek barības uzsūkšanās, nedaudz mazāk - līkumainajā zarnā (18-31 uz 1 mm2). Divpadsmitpirkstu zarnā bārkstiņas ir lapveidīgas, īsas (līdz 0,5 mm), bet tukšajā un līkumainajā zarnā pirkstveidīgas un daudzas garākas (1 -1,5 mm). Katrābārkstiņā ir biezs asins kapilāru tīkls, kurā uzsūcas olbaltumvielas un ogļhidrātu skaldprodukti, kā arī daudz limfas kapilāru, kur nonāk tauku skaldprodukti. Gludās muskuļšūnas nodrošina bārkstiņu kontrakciju (4-6 reizes min.) un uzsūkto barības vielu aizvadīšanu no bārkstiņām pa asinsvadiem un limfvadiem.

Visā tievās zarnas garumā gļotādas saistaudos ir daudz (8000-10 000 uz 1 cm2) t.s. kriptu (zarnu dziedzeru). Kā kriptās, tā arī virsējā epitēlijā izkaisītas gļotšūnas, kas ražo gļotas. Gļotādas saistaudos un daļēji zemgļotādā atrodas limfoidālie folikuli, kas izvietoti vai nu pa vienam (visas zarnas garumā), vai grupās (līkumainās zarnas beigudaļā). Tajos atrodas limfocīti, kas, izejot cauri zarnu epitēlijam, lielā skaitā nonāk zarnu dobumā. Šiem folikuliem ir aizsargfunkcija. Tievās zarnas muskuļkārta veidota no iekšējā cirkulārā un ārējā gareniskā slāņa; tiem viļņveidīgi saraujoties, barības putriņa pārvietojas resnās zarnas virzienā. Tievajai zarnai ir 3 galvenās funkcijas: uzņemto barības vielu šķelšana, kas jau sākusies mutes dobumā un kuņģī; olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku skaldproduktu uzsūkšana asinīs un limfā; zarnu satura pārvietošana. Att.