TAUSTE
bioloģisku norišu kopums, ar kurām cilvēku un dzīvnieku organismā notiek ādas mehānisku kairinājumu uztvere un analīze. Dažādus nervu sistēmas veidojumus, kas piedalās taustes procesā, sauc par taustes analizatoru. Tas sastāv no taustes receptoriem jeb taktilajiem receptoriem pamatādā un epidermā, nervu šķiedrām un nervu šūnu sakopojumiem dažādos apvidos. Taustes receptorus veido jušanas nervu šķiedru gala sazarojumi, kas dažkārt ietverti vēl speciālā saistaudu kapsulā. Liela nozīme ir arī nervu šķiedru pinumiem, kas atrodas ap mata sīpoliņu un spēj uztvert pat niecīgas mata svārstības. Šo uztveres aparātu biezība dažos ķermeņa virsmas apvidos var sasniegt vairākus simtus vienā cm2.
Ļoti blīvs receptoru izvietojums un liela vairāku vienlaicīgu pieskārienu telpiskā izšķirtspēja raksturīga rokas pirkstu galu ādai. Taustes receptoru ierosas cēlonis ir jušanas nervu galu sazarojumu apvalka niecīga deformācija un iestiepums mehāniska spiediena ietekmē. Ierosa pa jušanas nervu šķiedrām, kas smadzenēs vairākkārt pārslēdzas, sasniedz redzes paugura kodolus starpsmadzenēs, kur atrodas taustes analizatora zemgarozas centri. Galvas smadzeņu lielo pusložu garozā taustes jutības zona atrodas paura daivā mugurējās centrālās krokas apvidū. Taustes analizatoram raksturīga samērā strauja adaptācija - noteiktas intensitātes kairinātājam ilgstoši darbojoties, pieskāriena sajūta pamazām zūd. To izskaidro ar taustes receptoru apkārtējo audu plastiskajām un elastiskajām īpašībām un pašu nervu šķiedru un centru īpatnībām.
Tauste sniedz organismam bagātīgu informāciju par priekšmetu lielumu, formu un virsmas raksturu. Sevišķi labi attīstīta tauste ir neredzīgajiem. Ar taustes palīdzību viņi lasa (speciālas grāmatas, kurām ir reljefi burti) un orientējas apkārtējā vidē.
