SVĪŠANA
sviedru izdalīšanās no sviedru dziedzeriem uz ādas. Šie dziedzeri atrodas zemādā, visvairāk (vienā cm2 400-500) to ir uz plaukstām, pēdām, padusēs un cirkšņos. Ar sviedriem izdalās organisma vielmaiņas galaprodukti. Sviedru dziedzeri piedalās arī ūdens un minerālvielu maiņas regulācijā, tāpēc svīšana pastiprinās, ja lietots daudz šķidruma. Sviedru dziedzeru darbība tomēr nevar aizstāt nieru funkcijas un nodrošināt organisma iekšējās vides nemainīgumu.
Svīšana notiek nepārtraukti, arī vislabvēlīgākajos t° apstākļos izdalās apmēram 0,5 l sviedru diennaktī, un tie tūlīt nožūst no ādas virsmas. Šādu svīšanu cilvēki nemana. Sviedru veidošanās krasi pastiprinās, ja organismam jāizvada liekais siltums, piem., intensīva fiziska darba laikā var veidoties vairāki l sviedru stundā. Sviedru iztvaikošana no ādas virsmas pazemina ķermeņa t°, tāpēc ar sviedrēšanās līdzekļiem (karstām zāļu tējām) var panākt t° krišanos, ja slimniekam ir drudzis.
Ja apkārtējās vides t° ir augstāka par 34°, svīšana ir vienīgais veids, kā organisms spēj atdot siltumu. Tāpēc karstā un mitrā gaisā, kur ūdens iztvaikošana traucēta, var notikt organisma pārkāršana un iestāties t.s. karstuma dūriens - cietušajam stipri paātrināts pulss, trūkst elpas, var zust pat samaņa. Sausā gaisā cilvēks spēj neilgu laiku izturēt pat 120° karstumu (somu pirtī), bet, ja gaiss piesātināts ar ūdens tvaikiem, jau 50° karstums kļūst neizturams.
Ar 1 l sviedru cilvēka organisms zaudē 4-5 g vārāmā sāls, bet sāls daudzuma krasa samazināšanās slikti ietekmē daudzas ķermeņa funkcijas. Tāpēc karstajos cehos strādniekiem jādzer sālīts ūdens, un karstā laikā ieteicams biežāk uzturā lietot siļķes u.c. sālītus produktus. Sviedru dziedzerus inervē simpātiskā nervu sistēma, tāpēc pastiprināta svīšana notiek daudzos emocionālos stāvokļos, kuros palielinās simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte, piem., bailēs, sāpēs, dusmās dažkārt parādās "auksti" sviedri, jo reizē ar sviedru izdalīšanos simpātiskie nervi sašaurina ādas asinsvadus un āda atdziest. Uztraukumā visbiežāk svīst delnas. Parastākie svīšanas traucējumi ir pastiprināta sviedru izdalīšanās. Tas vērojams tuberkolozes un dažu nervu slimību slimniekiem, kā arī stipru psihisku pārdzīvojumu laikā. Dažiem cilvēkiem stipri svīst atsevišķas ķermeņa daļas: pēdas, delnas, paduses. Šo svīšanu var samazināt, veicot pareizu ādas kopšanu. Retāk sastopama pavājināta sviedru izdalīšanās (dažu ādas un nervu slimību slimniekiem).
