STARU TERAPIJA
jonizējošā starojuma (α un β daļiņu plūsmas, γ starojuma un rentgenstarojuma) izmantošana ārstniecībā. Staru terapija balstās uz to, ka jonizējošā starojuma ietekmē organisma audi noārdās, turklāt slimie audi ir neizturīgāki pret jonizējošo starojumu nekā veselie. Ar staru terapijas metodēm ārstē galvenokārt audzējus un dažādus iekaisumprocesus. Staru terapiju, kurā izmanto rentgenstarojumu, sauc par rentgenterapiju. α daļiņu plūsmu, kas rodas, sabrūkot dabiskajiem radioaktīvajiem izotopiem, izmanto, piem., balneoterapijā, radona peldēm. Apstarošanā ar β daļiņām un γ starojumu izšķir vairākas metodes: aplikāciju (jeb pielikšanas) metodi, dobumu apstarošanu, audu iekšējo apstarošanu (radioaktīvo vielu ievada tieši patoloģiskos audos) un apstarošanu no attāluma. Aplikāciju metodē lieto vienkāršus hermētiskus radioaktīvās vielas fiksatorus (aplikatorus), kas palīdz radioaktīvo vielu novietot uz ādas vai gļotādas virsmas. Aplikators var būt polietilēna apvalkā ievietots un ar radioaktīvo vielu piesātināts auduma gabaliņš, kas atbilst patoloģijas procesa laukumam ādā; hermetizēta, neliela metāla (zelta, platīna, tērauda) caurulīte, kurā atrodas radioaktīvā viela (piem., rādijs, kobalts-60). Aplikatorus ar radioaktīvo kobaltu izmanto galvenokārt ļaundabīgas ādas audzēju ārstēšanā, ja patoloģijas perēklis atrodas ne dziļāk par 1-2 cm. Aplikatorus ievieto plastiskas vielas masā, kuru var izveidot atbilstoši nelīdzenajai audu audzēja apvidus virsmai un procesa platumam. Apstarošanu izdara katru dienu, līdz sasniegta nepieciešamā starojuma deva. Metodi, pēc kuras aplikatorus ievada dobumā, sauc par dobuma apstarošanu, piem., barības vada audzēju ārstēšanā lieto speciālu gumijas caurulīti, kas iestiprināta neliela baloniņa centrā. Dobumā radioaktīvās vielas var ievadīt arī koloidālu šķīdumu veidā, piem., radioaktīvā zelta-198 šķīduma veidā - urīnpūšļa gļotādas, pleiras un vēderplēves dobumu audzēju ārstēšanai. Lai radioaktīvās vielas ievadītu tieši patoloģijas audos, tās ievieto hermētiski slēgtās, tievās caurulītēs, kam ir adatas forma; šīs adatas, kas pārklātas ar kādu ķīmiski mazāk aktīvu elementu, piem., zeltu, ievada tieši audzēja audos un ap tiem. Šo metodi parasti kombinē ar ķirurģisko ārstēšanu. Slimnieka apstarošanai ar radioaktīvo starojumu no attāluma (telegamma terapija jeb distanciālā gamma terapija) lieto speciālas iekārtas - gamma terapijas aparātus, kur par starojuma avotu visbiežāk izmanto radioaktīvo kobaltu. Sevišķi lielas enerģijas γ starojumu iegūst betatronos.
