STARU SLIMĪBA
sarežģītu klīnisko simptomu komplekss, ko radījusi jonizējošā starojuma iedarbība uz organismu; jonizējošā starojuma un organisma šūnu un audu mijiedarbības noslēguma posms. Tās pamatā ir jonizācijas procesi dzīvās vielas molekulās. Šo procesu rezultātā veidojas ķīmiski aktīvi savienojumi, kas rada smagus vielmaiņas traucējumus; tiek nomākta organisma audu reģenerācijas spēja, un sabrukuma procesi nereti ir pārsvarā pār atjaunošanās procesiem; sevišķi smagi cieš asinsrades sistēma, kā arī āda, gļotāda, iekšējās sekrēcijas dziedzeri, nervu sistēma. Saslimšana atkarīga no saņemtās starojuma devas (vienreizējas vai atkārtotas), starojuma intensitātes, apstarotās ķermeņa virsmas plašuma un topogrāfijas, apstarotā organisma individuālajām īpašībām. Izšķir vairākas staru slimības formas un smaguma pakāpes, piem., vienreizēja plašas ķermeņa virsmas apstarošana ar 130 mC/kg (~500 R) lielu devu izraisa smagu akūtas staru slimības formu, bet ar 40-50 mC/kg (~150-200 R) - vieglu akūtas staru slimības formu. Atkārtota, ilgstoša apstarošana mazām devām ar laiku izraisa hronisku staru slimību.
Staru slimības simptomi un klīniskā aina atkarīga no slimības formas un smaguma, kā arī no jonizējošā starojuma veida un iedarbības īpatnībām - ārējā apstarošana no attāluma, radioaktīvo nokrišņu iedarbība, radioaktīvās vielas nokļūšana elpošanas ceļos, gremošanās traktā u.tml. Svarīgākie staru slimības simptomi ir organisma intoksikācija vielmaiņas traucējumu dēļ, asinsrades sistēmas darbības nomāktība, sliecība uz asiņošanu un asinsizplūdumiem (hemorāģiskais sindroms), nervu sistēmas un gremošanas orgānu darbības traucējumi, samazinās organisma pretestība infekcijas un strutainajām slimībām u.c.
Akūtas staru slimības gaitā izšķir 4 periodus - sākotnējo reakciju periodu, apslēpto periodu, izteiktu slimības klīnisko simptomu periodu un atveseļošanās periodu. Visbīstamākais ir 3. periods, kad slimības norisē iespējami smagi sarežģījumi. Hroniskajai staru slimībai ir 3 stadijas. I un II stadijā slimības gaita ir viegla vai vidēji smaga un iespējama pilnīga izveseļošanās, III stadijā saslimšana ir smaga, saistīta ar invaliditāti.
Ārstēšana. Nekavējoties jānovērš jonizējošā starojuma iedarbība. Jācenšas normalizēt vielmaiņu un samazināt organisma intoksikāciju, dodot vitamīnus, daudz šķidruma. Asinsrades sistēmas darbību aktivē, lietojot medikamentus, pārlejot asinis, pārstādot kaula smadzenes. Lai nerastos sastrutojumi, jau laikus sāk lietot antibiotikas. Cilvēkus, kam ir staru slimība, ārstē specializētā ārstniecības iestādē. Kā arodslimība staru slimība radās 20. gs. sākumā fiziķiem, radiologiem, rentgenologiem u.c; tagad sakarā ar efektīvu darba drošības un aizsardzības sistēmu (skatīt aizsardzība pret starojumu) saslimšanas gadījumi ir reti.
