Katram trešajam pacientam, kam tiek atklāts neiroendokrīnais audzējs (NET), nav acīmredzamu simptomu, un gandrīz katrs piektais tiek uzņemts slimnīcā citu iemeslu dēļ. Lai veicinātu NET savlaicīgu atklāšanu un sniegtu atbalstu veselības aprūpes speciālistiem, Starptautiskajā Neiroendokrīno audzēju dienā, 10. novembrī, tiek atklāta Baltijā pirmā izglītojošā platforma par NET –  “ZebraTest.eu”, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas ārstiem un farmācijas uzņēmumu IPSEN.

Izstrādātāji cer, ka mājaslapa kļūs par efektīvu palīgrīku veselības aprūpes speciālistiem, ņemot vērā, cik reta, bīstama un grūti konstatējama ir šī saslimšana.

Katrs NET pacienta gadījums ir unikāls tāpat kā zebras – visām ir svītras, bet nav divu vienādu rakstu. Tāpēc zebra ir starptautiskais NET simbols un izmantots arī izglītojošās platformas nosaukumā. Konsultācijās ar onkologiem, ķīmijterapeitiem un dietologiem izstrādātā platforma “ZebraTest.eu” sniedz visaptverošu ieskatu par NET, saslimšanas iemesliem, svarīgākajām pazīmēm, uztura ieteikumiem, kā mazināt saslimšanas riskus, kā arī piedāvā uzzināt NET pacienta pieredzes stāstu.

“Būtiskākais NET identificēšanā ir savlaicīgums, proti, ātra un precīza diagnostika, lai laicīgi uzsāktu ārstēšanu. Svarīgi slimību ir atklāt pēc iespējas lokālā stadijā, lai novērstu metastāžu izplatību citos orgānos. Salīdzinoši ar citām onkoloģiskām slimībām, NET audzējus saista ar lielāku izārstēšanās iespēju,” stāsta Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Dr. med. Aija Geriņa-Bērziņa.

Lai gan NET ir reta audzēja forma, tam ir tendence kļūt izplatītākam. Vidējais pacientu vecums ir 61 gads, taču slimības risks pastāv vecumā no 18 līdz 90 gadiem, galvenokārt sievietēm. Tieši sarežģītās diagnostikas dēļ, NET var būt dzīvībai bīstami. Apmēram 50% gadījumu audzēji tiek atklāti III stadijā, atsevišķos gadījumos tos konstatē pat IV stadijā, kad tie jau ir attīstījušies. Bieži NET pacientam sākotnēji tiek uzstādīta nepareiza diagnoze, norakstot simptomus uz trauksmi, veģetatīvo distoniju vai kairināto zarnu sindromu, tādēļ ir būtiski pārbaudīt slimības risku. 

NET diagnostiku Latvijā negatīvi ietekmējusi arī Covid-19 radītā pandēmija. Pirmkārt, pacientiem tā radīja bailes iet uz izmeklējumiem, nebija arī iespējamības šos izmeklējumus savlaicīgi veikt un tikt pie ģimenes ārsta, jo Covid periodā šī komunikācija ar ģimenes ārstu bija attālināta un ārstam ir par maz ar attālināto vizīti, cilvēks ir jāredz klātienē, lai izvērtētu, cik nopietni ir simptomi un sūdzības. Otrkārt, pārslimotā Covid blaknes padarīja grūtāku uzdevumu novērtēt, kur beidzas viena pataloģija un kur sākas nākamā. Reizēm zem šīs neskaidrās situācijas audzējs arī slēpjas un arī tādā veidā palielinās novēlotā diagnostika.

“Onkologa un ģimenes ārsta sadarbība ir ļoti svarīga, lai sasniegtu labus rezultātus vēža ārstēšanā un nepieļautu slimības atgriešanos vai recidīvu. Vēl svarīgāk ir motivēt pacientu mainīt savu dzīvesveidu – vairāk kustēties, ēst veselīgāk, ievērot pareizu darba un atpūtas režīmu, kārtīgi atpūsties, izvairīties no stresa,” skaidro Lietuvas Veselības zinātņu universitātes slimnīcas Kauņā Onkoloģijas nodaļas vadītāja Rasa Jančiauskiene.

“ZebraTest.eu” būs noderīgs resurss ne tikai ģimenes ārstiem un veselības aprūpes profesionāļiem kopumā, bet arī ikvienam, kurš vēlas uzzināt vairāk par NET, tostarp iespējamiem risinājumiem un aspektiem veselības saglabāšanā.

Faktu atsauces:

Ptasnuka M., Ozolins A., Narbuts Z., Truskovs A., Sperga M., Plaudis H. (2019) Epidemiological Data and Treatment of Gastroenteropancreatic Neuroendocrine Neoplasms: Insights From Tertiary Referral Hospitals in Latvia. World Journal of Surgery / Official Journal of the International Society of Surgery (Société Internationale de Chirurgie).

Massironi S., Conte D., Rossi R. et al (2015) Somatostatin analogues in functioning gastroenteropancreatic neuroendocrine tumours: literature review, clinical recommendations and schedules. Scand J Gastroenterol 51(5):513–523.