Par spīti biezajai sniega segai un stindzinošajam salam, daudziem sports svaigā gaisā kļuvis par ierastu praksi. Kas jāņem vērā, lai arī ziemā trenētos ārpus telpām, skaidro alternatīvā fitnesa treneris Viesturs Saldavs.

Iesildīšanās pamatprincips

Viens no pirmajiem noteikumiem, sākot treniņus ziemā – jāiesildās ilgāk. Aukstumā ķermenis sasilst lēnāk, tāpēc, vēl esot telpās, var sākt iekustināt muskuļus, piemēram, uz vietas intensīvi soļojot. Arī, izejot ārā, treniņš jāuzsāk pakāpeniski – sākumā var iet raitā solī, tad pāriet uz lēnu skriešanu, pakāpeniski palielinot intensitāti. Pareizāk veikta iesildīšanās samazina traumu risku.

Arī sportā – nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs

"Neatkarīgi no gadalaika ir jārūpējas, lai treniņa laikā nebūtu auksti un arī ne pārāk karsti," stāsta treneris un piebilst – lai arī tas izklausās sarežģīti, praktiski dzīvē izpildāms pavisam vienkārši. Uzsākot sportot ārā ziemā, jāsagādā pilns ekipējums – cimdi, šalle, cepure, ausu sildītāji un termoveļa. Biezo jaku noteikti jāaizstāj ar vairākām plānākām, lai to var novilkt un apsiet ap vidukli, kad paliek par karstu. Ļoti nepareizi ir apģērbties par plānu un no mājas iziet ar domu, ka treniņa laikā noteikti sasilsi. Tieši tā cilvēki bieži vien saaukstējas un līdz ar to zūd viņu motivācija kustēties. Nekādā gadījumā nevienu ķermeņa daļu nedrīkst atstāt neapsegtu, jo vējš to var apsaldēt pat nejūtot.

"Laika gaitā, pieredzei augot, katrs pats iepazīst savu organismu un saprot, uz ko apģērbā jāliek lielāks uzsvars," pieredzē dalās fitnesa treneris un piebilst, ka gada tumšajā laikā noteikti būtu jāparūpējas par apģērbu ar atstarojošajiem elementiem vai atstarojošo vesti.

Brīvā dabā – ne tikai skriešana

Viestura veidotā kustība "Fitness ABC" ir pierādījums, ka brīvā dabā var izpildīt ne tikai skriešanas, bet arī spēka, lokanības un pat specifiskus ātruma vingrinājumus. Šis gadalaiks ir pateicīgs, jo, piemēram, lielajā sniegā var labi izvingrināt kājas, tās augstu cilājot, bet atbalstoties pret koku – izstaipīties. Savukārt roku un muguras treniņus var apvienot ar praktisku nodarbi – sniega šķūrēšanu pagalmā. Treneris informāciju vingrinājumu dažādībai smeļas internetā – daudzie pieejamie video iesācējiem var uzskatāmi parādīt un atgādināt, kā viens vai otrs vingrinājums pareizi pildāmi.

Maršruta izvēles knifi

Salīdzinot ar vasaru, kad var skriet un darboties, kur acis rāda, ziemā būtu jāizvairās no atklātiem ceļiem, jo koki un ēkas ir labi aukstā vēja aizsargi. Tāpat, lai mājupceļā būtu vieglāka skriešana un ķermenis neatdzistu, sportošana būtu jāuzsāk pret vēju. Te uzreiz vēlreiz jāatgādina par iesildīšanās un ievingrināšanās nozīmīgumu treniņa sākumā.

Vairāk nenozīmē labāk

Sportā ir svarīgi darīt gudrāk, nevis vairāk, tāpēc, ja vien neesi maratonists, treniņam nevajadzētu veltīt vairāk par vienu stundu. Iesācējiem īpaši ziemā sākumā pietiks ar 20 – 30 minūšu ilgām aktivitātēm. Organismam ir jādot atpūta un to nedrīkst pārpūlēt, jo tieši relaksēšanās laikā tajā notiek fizioloģiskie procesi, kas sniedz rezultātu. Sportošana ir tikai kā "grūdiens" ķermenim kaut ko mainīt un rīkoties.

Pārdomāta elpošana

Ziemā vairāk jācenšas elpot caur degunu – fizisko aktivitāšu laikā tas var grūtāk, nekā caur muti, tāpēc treniņu vajadzētu aizvadīt mierīgākā tempā. Lai nosegtu muti, var lietot arī sejas maksas, bet jāņem vērā, ka drāna no izelpotā gaisa paliek mitra. Tas var radīt ne tikai nepatīkamas sajūtas, bet arī mazināt aukstā gaisa aizturēšanas spējas un ietekmēt plaušu veselību.

Lai līdz ar sniegu nekūst apņēmība

Sports prasa pacietību, tāpēc ir svarīgi iemīlēt procesu tās labsajūtas dēļ, ko tas sniedz. Treneris ir pārliecināts, ka tikai tad, kad sports kļūst par ikdienas dzīves sastāvdaļu, tāpat kā zobu mazgāšana un iešana uz darbu, panākumi sekos neatkarīgi no vecuma vai ģenētiskā talanta. Ja tomēr kādā brīdī apņēmība zūd, ir vērts vēlreiz pārcilāt savus mērķus. Bilde pie ledusskapja, viedtālruņa ekrānā vai mērķa sasniegšanas gaita plānotājā ir tikai daži no sevis motivēšanas veidiem.