SPALĪTIS
veltņtārpu tipa nematožu klases parazītisks tārps, enterobiozes ierosinātājs. Spalītis sastopams visos zemeslodes platuma grādos dažāda vecuma un profesijas iedzīvotājiem, bērniem biežāk nekā pieaugušajiem. Spalītis ir neliels, 5-10 mm garš, kustīgs, balts tārps, parazitē cilvēka tievās zarnas apakšējā trešdaļā un resnajā zarnā. Mātītei astesgals nosmailināts, tēviņam spirāliski sagriezts. Ķermeņa priekšgalā ir paplašinājums, ar kuru spalītis piestiprinās pie zarnu sienas. Pārtiek no zarnu satura. Mātītei dzemdē attīstās apmēram 12 000 olu, kuras tā izdēj ādas krokās ap cilvēka anālo atveri un pēc tam nobeidzas. Olās 6 stundās nobriest kāpuri. Ja šādas olas nokļūst cilvēka zarnās, attīstās jauna spalīšu paaudze. Cilvēka organismā norisošais spalīšu attīstības cikls ilgst 1 mēnesi. Ja šajā laikā organismā no jauna netiek ievadītas olas, invāzija izbeidzas pati no sevis. Mātīšu ložņāšana anālās atveres apvidū rada niezi. Ja kasa šīs vietas, parazīta olas nokļūst zem nagiem, pielīp pie rokām, izkaisās pa veļu, nokļūst apkārtējā vidē, kur zināmu laiku saglabā dzīvotspēju. Att.
