SOMATOGENĀS PSIHOZES
psihiskie traucējumi, kas radušies pēc dažādām somatiskām neinfekcijas slimībām un ir pamatslimības simptoms; pieder pie simptomātiskajām psihozēm. Somatogenās psihozes var būt akūtas un ieilgušas, pēc to izbeigšanās var palikt encefalopātija. Visbiežāk somatogenās psihozes rodas sakarā ar sirds un asinsvadu mazspēju, miokarda infarktu, ļaundabīgu audzēju. Sirds un asinsvadu mazspējas gadījumos akūtā stāvoklī var rasties apdullums, hroniskā stāvoklī - vājums, apātija, interešu un aktivitātes trūkums, atmiņas traucējumi. Somatogenās psihozes gaita viļņveidīga un atkarīga no pamatslimības. Ja ir akūts miokarda infarkts, novērojamas bailes, trauksme, nemiers, pēc tam var iestāties apdullums, orientācijas traucējumi. Izveseļošanās periodā var būt gan pacilāts garastāvoklis, tieksme darboties, kustēties, gan depresija un aizdomīgums, hipohondrija - pārmērīga uzmanība pret savām somatiskajām sajūtām un veselību. Raksturīgi arī patoloģiski stāvokļi, kuri izpaužas eiforijā un kuru laikā trūkst slimības apziņas. Ļaundabīgu audzēju gadījumā dominē astēnija, garastāvokļa svārstības. Somatogenās psihozes rodas, iestājoties kaheksijai. Tad iespējama dziļa apātija un pat apziņas aptumšošanās. Ārstē pamatslimību.
