SLĀPES
ūdens trūkuma sajūta organismā; fizioloģisks mehānisms, kas uztur līdzsvaru starp izdalītā un uzņemtā šķidruma daudzumu. Slāpju izpausme ir mutes un rīkles gļotādas sausums un vispārēja nepatīkama sajūta. Ūdens deficīts organismā var rasties, ja nepietiekamā daudzumā uzņemts šķidrums vai arī tas pastiprināti izdalās. Šķidruma deficīta dēļ tiek izjaukts optimālais līdzsvars starp ūdens un minerālvielu daudzumu, paaugstinās osmotiskais un onkotiskais spiediens asinīs, kurš kairina attiecīgos receptorus. Impulsi no šiem receptoriem sasniedz slāpju centru smadzeņu stumbrā un lielo pusložu garozā. Rodas slāpju sajūta. To pastiprina arī mutes un rīkles gļotādas izžūšana. Slāpes uz īsu laiku samazinās vai zūd, ja samitrina mutes dobuma gļotādu. Slāpes dzesē, uzņemot pietiekami daudz šķidruma. Lai novērstu slāpes karstumā, kad cilvēks stipri svīst, ieteicams dzert sālsūdeni (0,3- 0,5% vārāmā sāls), jo sāls aiztur audos ūdeni. Ne vienmēr slāpes atbilst īstajam ūdens un minerālvielu maiņas stāvoklim. Tās var rasties arī, piem., intensīvas gremošanas laikā, kaut gan īsta ūdens trūkuma organismā nav. Slāpes var būt arī patoloģiska stāvokļa simptoms. Ļoti bieži slāpes ir viena no pirmajām bezcukura diabēta pazīmēm, kaut gan organismā ir pat šķidruma pārpilnība; slāpes raksturīgas arī neārstētam cukura diabētam.
